Par datu rezerves kopijām

27/06/2022

Šajā rakstā

Vai ko tādu vajag?

Metodes datu saglabāšanai

  • Vieglākais ceļš
  • Kvalitatīvāki risinājumi
  • Glabāšana mākoņvidē

Secinājumi

Vai ko tādu vajag?

Ikdienā bieži nākas sastapties ar jautājumiem: vai, cik bieži, kā un kur glabāt datu rezerves kopijas. Tiem, kuri jau saskārušies ar "nobrukušu" disku problēmu, kas agri vai vēlu iestājas ikvienam, pirmais jautājums, gluži dabiski, atkrīt. Tālāk jautājumi, kā to darīt, lai varētu justies drošs, ka jebkādā situācijā dati nezudīs.

Metodes datu saglabāšanai

Vieglākais ceļš

Vienkāršākais veids ir datus kopēt kādā ārējā diskā. Apple datoru lietotājiem tiek piedāvāts izmantot automātisko datu dublēšanu ar Time Machine. Tāpat lielai daļai disku ražotāju tiek piedāvāta programmatūra datu kopēšanai, lai tas notiktu automātiski, izvēloties, kuri dati tiek kopēti.

Kvalitatīvāki risinājumi ar vairākiem diskiem

Tiem, kuriem datu apjoms ir liels (foto, video), visbiežāk jau apstrādājamie faili atrodas uz ārējā diska vai uz lielāka apjoma iekšējā, nevis uz sistēmas diska, kas nozīmē jau nedaudz kompleksāku risinājumu ieviešamu. Šeit jau veidojas vairāk variantu. Var būt kāds lielāks ārējais disks, kurš nodrošina glabāšanas vietu uz ilgāku laiku. Var būt datu glabāšanas masīvi, kas sastāv no vairākiem diskiem, kas saslēgti dažādās kombinācijās. Vienkāršākais no drošajiem veidiem RAID 1 spoguļa režīmā kopē datus uzreiz divos diskos. Tas nozīmētu, ka, sabojājoties vienam no diskiem, visticamāk datus saglābt varētu no otra. Ieteikums vienīgi iegādāties diskus no dažādām partijām, jo reizē ražotiem diskiem var būt arī līdzīgs izbeigšanās brīdis. Protams, ir arī komplicētāki risinājumi līdz pat RAID 6, kas gan prasa vismaz 5 disku komplektu.

Man ļoti ērts šķiet Drobo piedāvājums, ko esmu pārbaudījis arī darbā.  Nav īpaši lēts, toties drošs. Ja izvēlas, piemēram, šobrīd aktuālo Drobo 5C, tad, pat izstājoties diviem diskiem vienlaicīgi, dati netiek zaudēti. Tas, protams, nav vienīgais piedāvājums un šeit es pat nemēģināšu aplūkot kādus Enterprise datu vezumu risinājumus.

Tomēr šiem risinājumiem ir vairākas acīmredzamas problēmas, ja vēlamies datus saglabāt ilglaicīgi un cerēt, ka tie būs pieejami arī pēc daudz gadiem.

  • pieslēguma veidi mainās samērā ātri un var gadīties, ka kādu laiku vēl varēs pieslēgt disku (-s) ar pāreju palīdzību, bet pēc tam savienojamības vairs nebūs. Ja vēlēsimies apskatīt savas bildes pēc kādiem 10–20 gadiem, visdrīzāk neatradīsim datoru, pie kura varētu to pieslēgt, un, ja tomēr tas izdosies, tas varētu arī nesaprast, ka tur ir kaut kas iekšā.

Atkāpe tēmas ilustrācijai

Man pašam ir ļoti rūgta pieredze šajā ziņā. Senā pagātnē, pirms nu jau trīsdesmit gadiem, mēs kopā ar draugu Imantu Žodžiku veidojām Latvijas latu papīra naudas dizainu. Toreiz tas bija ļoti "kruti", mēs, šķiet, bijām pirmie pasaulē, kas banknošu dizainu pilnībā izstrādāja datorgrafikas tehnikā. Piebildīšu, ka laikā, kad sākām pie šī projekta strādāt, vēl nebija Photoshop, un pirmā versija parādījās tikai mūsu darba pēdējā posmā. Pēc darba beigām visus svarīgos gala failus saglabājām tā brīža labākajā pieejamajā veidā – magnetooptiskajā diskā SyQuest.

Foto no interneta vietnes: http://oldcomputer.info/

Tajā laikā bija ilūzijas, ka ir disku lasītājs ar ļoti labu pieslēguma veidu SCSI un to jau nu varēs pieslēgt katram profesionālam datoram. Pirms vairākiem gadiem (šķiet, pirms kādiem astoņiem, kas nozīmē, ka bija pagājuši nedaudz vairāk kā 20 gadi), kad Latvijas Nacionālā bibliotēka gribēja veidot izstādi par Latvijas naudas tapšanu, sapratām, ka, pirmkārt, nav lasītāja, kurā iespraust šo disku, otrkārt, tāpat Latvijā nav neviena datora, kam to varētu pieslēgt. Pati SyQuest kompānija bankrotēja 1998. gadā, tā kā no viņiem iegūt atbalstu nebija nekādu iespēju. Rezultātā, pēc ilgākiem meklējumiem internetā, atradu kādu firmu Anglijā, kura tālredzīgi bija saglabājusi gan iekārtas, gan datorus no aizvēstures un par samērā jūtamu atlīdzību bija gatava mūsu disku atvērt, un, ja tajā izdotos kaut ko ieraudzīt, arī izkopēt šos failus. Atguvām nedaudz mazāk par pusi no saglabātajiem banknošu gala failiem. Pārējie zuduši uz neatgriešanos…

  • arī pašu disku vecums atstāj iespaidu, pat ja tas netiek raustīts nepārtraukti.
  • nevienam nav apsolīts, ka tiks saglabāti patreizējie formatēšanas standarti, tā kā arī pilnīgi normāla, nebojāta diska saturu varētu gadīties, ka nebūs iespējams apskatīt.

Glabāšana mākoņvidē

Šis bija iemesls, kas mani pamudināja rakstīt šo ierakstu.

Tas ir veids, kas lielā mērā mūs paglābj no fiziskām un ģeopolitiskām problēmām, jo dati fiziski atrodas ārpus mūsu dzīves vietas. Ja pēkšņi jāpiedzīvo ugunsgrēks, laupīšana vai, kas tagad nemaz nav tik neiespējami, iestājas karadarbības problēmas, dati atrodas citā valstī un vajadzības gadījumā ir atgūstami tad, kad citu iespēju vairs nav. Arī šajā gadījumā pastāv riski, jo neviens uzņēmums nav mūžīgs un kādā brīdī var bankrotēt. Tomēr tajā gadījumā ir samērā augsta ticamība, ka klienti no tā īpaši necietīs – visdrīzāk tos pārņems kāds cits uzņēmums, kurš turpinās pakalpojuma nodrošināšanu.

Mūsdienās ir daudz dažādu piedāvājumu, kā saglabāt savus datus mākoņvidē. OneDrive, Google drive, iCloud, Adobe Cloud, Dropbox u.c. Šis tas no tā ir par velti (ja vispār kaut kas var būt par velti mūsdienu pasaulē), par kaut ko ir jāmaksā nelielu ikmēneša nodevu, kaut kas no tā nāk komplektā, ja tiek maksāts par programmatūru. Tomēr visām šīm vietnēm ir ierobežojumi, kas nav pārāk patīkami: vai nu tas aizņem papildu atmiņu datorā (ja lietojam failu sinhronizācijas metodi – Dropbox, Adobe Cloud), vai arī tam ir ierobežots datu apjoms, kādu varam aizņemt nesodīti, bet pie lielākiem apjomiem cenas kļūst neadekvātas.

Sākoties Covid-19 izolācijai, sapratu, ka sākusies arī ilgāka mājās sēdēšana, tādēļ domāju, ka ir laiks pamēģināt kādu no profesionālajiem datu glabāšanas servisiem. Pēc mana drauga Agra Krusta, kurš ir viens no Latvijā zinošākajiem datu drošības un aizsardzības ekspertiem, ieteikuma apskatīju vairākus variantus. Izvēle krita uz amerikāņu uzņēmumu Backblaze. Cena šķita pieņemama – $70/gadā par Ultimate paketi. Pie mana tā laika interneta pieslēguma ātruma, izvēlēto datu kopēšana vilkās, šķiet, kādus trīs mēnešus. Bet toreiz tāpat nebija nekādas steigas. Pēc tam vispār par to vairs nebija jādomā, jo dati sinhronizējas automātiski, nebremzējot darbu. Reizēm palūkojos preferencēs, bet tur neko pārsteidzošu ieraudzīt nevar.

Var redzēt, ka visi faili ir aizkopējušies, kā arī to, cikos notikusi pēdējā kopēšanas reize

Un šogad pienāca tā stunda, kad tas attaisnojās – izbeidzās viens ārējais disks, kuram nebiju izveidojis fizisko kopiju mājās. Līdz ar to radās iespēja pārbaudīt Backbaze pakalpojuma kvalitāti. Varu teikt tikai to labāko! Šī nav apmaksāta reklāma, tā tiešām bija patīkama pieredze ļoti nepatīkamā brīdī.

Tā kā atgūt vajadzēja vairāk kā trīs terabaitus, tad vienkārša kopēšana caur internetu būtu bijusi ļoti ilga, kaut pilnīgi iespējama. Viņi piedāvā iespēju izveidot atgūstamo failu (vai visa diska) Snapshot, kas izpaužas kā .zip fails, un tad es varu izvēlēties, vai gribu to kopēt ar interneta starpniecību (viņi paši piedāvā savu lejupielādes programmiņu, kas darbojas ātri un bez kreņķiem, un, pie nelielākiem apjomiem, ir pilnīgi adekvāts risinājums), vai arī ierakstīt šos datus diskā un atsūtīt ar FedEx kurjerpastu. Diska izvēles gadījumā jāiemaksā ķīlas nauda, kuru, ja nav vēlēšanās paturēt disku, var atgūt, 30 dienu laikā nosūtot viņiem disku atpakaļ. Ja nebūtu izveidojies sastrēgums Stokhomā ar nojukušo šķirošanas sistēmu, es būtu šo disku saņēmis, šķiet, augstākais piecu dienu laikā. Rezultātā tas iekavējās un pagāja desmit dienas. Tomēr disks ir, dati tajā arī precīzi saglabāti kā iepriekšējā diskā, tā kā labprāt un ar drošu sajūtu iesaku šo servisu arī citiem.

Labi iesaiņots, kopā ar instrukciju, kā pieslēgt un aktivizēt disku.

Un šis arī varētu būt veids, kā ilgāk saglabāt savus datus drošā veidā, neatkarīgi no pieslēgumiem un datoriem, jo šķiet, ka internets kā tāds varētu nebeigties vēl ļoti ilgu laiku. Un, ja beigsies, tad tā visdrīzāk varētu būt tāda X stunda, kad ne mūsu datiem, ne mums pašiem vairs nebūs īpašas nozīmes.

Secinājumi

Pavisam īsi. Datu glabāšana savos krājumos ir samērā īslaicīga, tomēr ir labi, ja tos iespējams droši saglabāt vismaz operatīvai lietošanai. Pārējais jau tad augstāko spēku ziņā. Ja nopietni gribam saglabāt failus ilgstoši, tad jārūpējas, lai tie atrastos tādās datu glabātuvēs, kuras nodrošina ilgtspējīgu piekļuvi datiem, vai arī pašiem regulāri jāpārkopē tos uz jaunāku tehnoloģiju datu nesējiem.

Ja runa ir par bildēm, tad tām papīra formā noteikti būs ilgāks mūžs, nekā cipariņiem datorā, un vērtīgākās bildes noteikti vajag izdrukāt!

Ja kādam ir padziļināta interese par pieredzi sakarā ar šo pakalpojumu, varu pastāstīt arī detalizētāk individuāli.

0 Comments

Submit a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Saistītie raksti

Adobe MAX un Lightroom 14.0

Adobe MAX un Lightroom 14.0

Šķiet, ka šajā laikā Adobe lielāko uzsvaru liek uz mākslīgā intelekta ieviešanu visos iespējamajos veidos, nedaudz atstājot novārtā "normālo" funkciju izstrādi un papildināšanu. Tomēr robotu trenēšanā Adobe panākumi ir tiešām iespaidīgi. Patreizējā Firefly 3 versija,...

Lightroom Classic 13.3 – maija jaunumi

Lightroom Classic 13.3 – maija jaunumi

Šīs versijas galveno jaunumu varētu saukt par revolucionāru – tagad arī Lightroom Classic, līdzīgi arī pārējās Lightroom programmās un Camera RAW, iekļauts Firefly jaunākās paaudzes mākslīgā intelekta atbalsts, izmantojot rīku Generative Remove. Ir vēl dažas lietas,...

Adobe Max 2023 un Lightroom 13.0

Adobe Max 2023 un Lightroom 13.0

Kā katru gadu Adobe savus lielos jaunumus atrāda lielajā Max konferencē. Šis nav izņēmums, un ir arī ko parādīt. Šī brīža galvenā aktualitāte – mākslīgā intelekta iesaiste radošajos procesos – Adobe izpildījumā ir īpaši iespaidīga.