Es esmu fotogrāfs, kura tuvākās tēmas ir daba un cilvēki. Fotografēt nozīmē zīmēt ar gaismu. Dabas fotogrāfa mūžīgā misija ir mācīties pacietību, iepazīt, gaidīt un ganīt gaismu. Kur ir gaisma, tur ir arī ēna, kontrasti, faktūras, detaļas, ritmi un krāsas, tur ir dzīvība. Tā ir kā spēle, kura uzlādē ar enerģiju un atjauno līdzsvaru. Tā ir mana meditācija.
Man patīk dabas daudzveidība: gadskārtu un diennakts laiku maiņa, vieglā rīta gaisma vai piesātinātās gaismēnas saulrieta laikā, ūdeņi, mākoņi, migla, meži, stumbri, brikšņi, purvi un grāvji. Ainavas, no plašām panorāmām līdz detalizētiem tuvplāniem. Zaru grafika vai atspīdumu akvareļi. Poētika ir it visur. No dzīvās dabas manā sirdī īpaša vieta ir suņiem, uzticamajiem četrkājainajiem draugiem.
Otra man tuvā tēma ir dokumentālā fotogrāfija. Cilvēki savā dabiskajā vidē, viņu ikdiena, darbs, tradīcijas un svētki, attiecības un kaislības. Ir patiess gandarījums, ja izdodas notvert to mirkli, kad acīm redzamajā un ar prātu saprotamajā ienāk tikai ar dvēseli nojaušamais. Tas, ko nevar izteikt ar vārdiem, tikai sajust.
Abas tēmas savijušās dažādos projektos, pie kuriem strādājam kopā ar manu sievu Sandru, mākslinieci un rakstnieci. “Puķes no mammas dārza”, “Garšīgā Latvija. Latviskais dzīvesveids un identitāte”, etnogrāfiskās ekspedīcijas, dokumentējot lauku cilvēku dzīvi Latvijas novados, – daži no projektiem, kas tiek realizēti gadu garumā.
Bet patiesībā viss ir viens. Gaismu un harmoniju var meklēt mūžīgi. Meklēt un atrast. Reizēm tās atrodas dzidrā saullēktā, reizēm meistara roku žestā, sīkā ziediņā, maizes klaipa apaļumā, suņa siltajā skatienā vai glāzes nospiedumā uz galda.
Saziņai
Saturs un dizains © 2009–2021 Valdis Ošiņš. Visas tiesības aizsargātas. Par attēlu izmantošanu lūgums sazināties ar mani personīgi vai jautāt AKKA/LAA.