Par grāmatām savā blogā parasti nerakstu apzināti, kaut lasu tās ļoti daudz, toties ar to labprāt darbojas mans dēls savā dienasgrāmatā. Tomēr šoreiz šķita, ka kaut kas ir jāuzraksta arī par tām.

Pirms pirmā septembra, iepērkoties jaunajam mācību gadam, iegādājāmies arī dažas trūkstošās mācību grāmatas un to, kas tagad tik veikli palīdz bērniem nedomāt un nestrādāt pašiem, proti, darba burtnīcas. Pats šis mācību līdzekļa veids rada šaubas par patiesu lietderību, jo radina bērnus nedomāt patstāvīgi un attur no vajadzības veidot pārdomātus tekstus (nemaz nerunājot par tām šausmām, pie kā esam nonākuši caur to, ka skolās vairs nav glītrakstīšanas) - viss jau ir sagatavots, sarūtots, aprakstīts, definēts, atliek vienīgi ierakstīt dažus burtus vai vārdus, lai lieta būtu darīta. Tas laikam pieder pie programmas viegli vadāmu un droši manipulējamu pilsoņu veidošanai. Tomēr tā būtu atsevišķa un nebūt ne īsa raksta tēma.
Man ir divi bērni, kuri jau samērā ilgu laiku apmeklē skolu un tas ir nodrošinājis pieklājīgu pieredzi, kas un kā tiek mācīts mūsdienu Latvijas skolās. Meitai līdz pamatskolas beigām tā arī neviens nebija mēģinājis mācīt, ka domrakstam jāstāda plāns, lai tas nebūtu vienkārši kaut kas bez satura, sākuma un beigām (jo mācību programmā tagad vairs tas netiek prasīts). Dēlam gan paveicās vairāk, jo Āgenskalna sākumskolā, kur viņš sāka mācības, valdīja "vecā" kārtība un bērniem bija jādara kas vairāk par IZM noteikumos ierakstīto. 

Lai kā nebūtu, šoreiz par darba burtnīcām, ņemot par piemēru vienu, kura mani pagalam sakaitināja – apgāda "Raka" izdotā sociālo zinību burtnīca. Tas gan droši vien attiecināms arī uz citu izdevniecību līdzīgiem izstrādājumiem, jo ne jau viens ir karotājs.

Un iebildes šeit ir vairākas. Kaut arī pats esmu uzņēmējs un saprotu, ka ir nepieciešams pelnīt, tomēr tas, kas tiek darīts arī šīm jau pēc savas būtības amorālajām un nejēdzīgajām burtnīcām, iet pāri manai saprašanai pat par maza tirgus/ierobežotas tirāžas pārdošanas iespēju un bruto peļņas normas robežām. Melnbaltas drukas brošūra ar 54 lappusēm A5 formātā, kuras ražošanas pašizmaksa varētu būt kādi 15-20 santīmi (protams, te var sākt gaudu stāstu par redakcionālo darbu, sastādītāju honorāriem, izdevniecības augstajām iekšējām izmaksām, dārgo apkuri utt.) tiek laipni piedāvāta par ne daudz, ne maz, bet Ls2.88! Ja ņemam vērā, ka tā nemainīgi tiek tirgota jau trešo mācību sezonu, tad arī mani iekavās liktie argumenti vairs īsti nepārliecina. Cik zinu, daudziem mācību līdzekļiem tiek piešķirts arī IZM budžeta līdzfinansējums, kaut neņemos apgalvot, vai šim arī. Vai 1000% peļņa (pieņemot, ka valsts budžets no šī izdevuma nav cietis) šādā gadījumā ir daudz vai maz?

Mājās, aplūkojot ieguvumu, tomēr guvām gluži veselīgus jautrības brīžus. Spriežot pēc satura, sastādītāji tomēr nedzīvo šajā gadsimtā un nezina, ka lielu daļu no tā, kas ietverts šajā burtnīciņā, bērni iemācās jau stipri agrākā vecumā. Ieskatam dažas bildītes.


Vai variet atbildēt uz šādiem jautājumiem? Cik neattīstītam būtu jābūt 14-gadīgam bērnam, lai viņš tos uztvertu nopietni? Tas būtu par tēmu "Es un grupa", kurā tiek apskatīta saskarsme un lomas. Varu piebilst, ka tur ir vēl citas līdzvērtīgas bildītes un un tikpat jaudīgi jautājumi.

Katras nodaļas beigās tiek piedāvāta iespēja veikt pašvērtējumu. Gribētos redzēt visas šīs burtnīcas aizpildītas!

Te vienkārši mīļa kļūdiņa par bidriem.

Šeit man jau tādas dalītas sajūtas. Nodaļa par sabiedrības ētiskajām vērtībām (jau ticamāk 8. klasei). Jauki, ka uzzināju ko tieši Latvijā mīl, piemēram, Zaiga Gaile un Nora Ikstena, bet kā šajā gadījumā izskatīsies skolotāja nopratināšana. Man rada satraukumu tas, vai visiem bērniem sanāks vienāds rezultāts, jeb katrs no viņa/viņas izblēdīs kādu citu versiju?  Vai arī tas tiks uzrakstīts uz tāfeles stundas sākumā, lai klasē neizceltos nekārtības? Par vecāku versijām baidos sākt runāt, jo pagājušajā gadā Mārcītis jau mēģināja noskaidrot  un pierakstīt manas domas par to, kas svarīgs atrodams latviešu folklorā. Rezultātā viņš dabūja sliktu atzīmi, jo izrādījās, ka mana atbilde bija pārāk neizsmeļoša. Vai šogad varēšu labāk?!

Pie šī man patiesībā nav komentāru.
Tomēr nav tikai slikti. Šķiet noderīga sadaļa par ekonomikas pamatiem, jo šis jau būtu vecums, kurā bērniem jāspēj sākt saprast, kas ir nauda un kā to iespējams nopelnīt. Jau sāku baidīties, jo arī  šeit man paredzēts mājasdarbs. Dēls man jautās kādas naudas mēs esam "pārdzīvojuši" un kura nauda ir bijusi visvērtīgākā.
Ir arī sadaļas par veselīgu ēšanu (šim vecumam, kad puikas ēd nepārtraukti, visu un daudz, tas ir noderīgi), kā arī par sabiedrības ētiskajām vērtībām un dzīves jēgu. Šeit Mārcītim noteikti noderēs @saprge ieteiktais Freida citāts:


La dzīve neliktos pārāk rožaina, autoru kolektīvs un izdevniecība grāmatu nobeidz ar reālu draudu nākotnei!