Var teikt, ka nu jau ļoti tradicionāli katru gadu no mūsu ģimenes izdodam vienu pavisam personīgu kalendāru, kuru dāvinām draugiem un biznesa partneriem. Tas  ir kļuvis par tādu kā neatņemamu ikgadēju rituālu - bildējam puķes.  Šogad jau 5. izdevums. Patiesībā neticami patīkams process, kurā patīk viss: gatavošanās, plānošana, vietu izvēle, ceļošana, pati bildēšana un beigās drukāšana. Kalendāra sakarā esam piedzīvojuši daudz skaistu brīžu, iepazinušies ar jaukiem cilvēkiem. Tas ir process, kas sniedz pozitīvas emocijas neatkarīgi no rezultāta. Sākotnējā iecere, uzsākot projektu, bija zem nosaukuma "Latviskais dzīvesstils, identitāte" ar domu bildēt katru gadu citādus procesus, kas raksturīgi tieši latviešiem: puķes, ko mammas griež savās dobēs un kārto vāzēs, latviešu pamatēdieni (ne tādi smukie restorāna varianti, bet īsti, pamatīgi, mūsu tautai piederīgi,, ko gatavo mājās jau kopš seniem laikiem un kam nav nepieciešamas sarežģītas receptes), amatniecība, daba, ieražas utt. Sākām ar puķēm un izrādījās, ka saņēmējiem patika tik ļoti, ka daudzi, dzirdot par citiem veidiem, sacīja, ka varam mēs taisīt arī tos, bet kalendāram ar puķēm jābūt vienalga. Tā arī pagaidām esam palikuši pie puķēm, jo divus projektus gadā pacelt nav reāli - tas tomēr ir ļoti laikietilpīgi, kā arī, protams, nav par velti.

Vakar Agris Krusts ievietoja savā blogā jaunā kalendāra bildes ar putniem. Izcilas! Daļu biju jau redzējis, bet dažas aplūkoju pirmo reizi. Varu viņu tikai apskaust par šiem kadriem (bet tikai ar baltu skaudību, bez kādām ļaunām domām - tas ir žanrs, kuru nepārvaldu, tomēr labprāt baudu rezultātu, ko guvuši citi meistari). Mēģināju ierosināt barterdarījumu savstarpējai apmaiņai un solīju, ka ielikšu apskatei mūsu jaunās bildes šeit, tādēļ arī esmu spiests to darīt.
Ievietoju bildes un sapratu, ka esmu paņēmis no maketa faila, kur imitēts arī caurums karināšanai. Izskatās nedaudz komiski tik mazām bildītēm, tomēr lai tā arī paliek, jo vēlreiz pārlādēt šo kaudzi negribas.

Jāpiebilst, ka šogad absolūti lielākā daļa puķu ir no mūsu pašu dārza, tā kā nosaukums kaut kādā mērā ir patiess! Bet bildēts gan dažādās Latvijas vietās, kas arī kļuvis par tradīciju - ceļošana procesam piedod papildu garšu!