Piezīmes uz kartes malām. Augšciems. Dzelzceļš.
Agrā pavasara mikroplenērs Ropažu apkārtnē.
Nejauši nonācu vietā, kur nekad nebija būts. Uz dzelzceļa, kura vairs nav. Agrā pavasara meklējumos iebraucām Augšciemā, kur kādreiz bija dzelzceļa stacija ceļā no Rīgas uz Ērgļiem. Šī vieta radīja nomācošu sajūtu: liela pamesta māja, kurā no vienas puses kāds šobrīd pat dzīvo, no otras – nojaukts perons pie neesošu sliežu ceļa. Puikas ar divriteni un alus divlitreni ceļā uz mežu. Visur kaut kas salauzts vai citādi nekam nederīgs, kam pa starpu žāvējas veļa, apliecinot, ka šeit tomēr dzīvo cilvēki.
Kādu posmu braucām pa ceļu, kas izveidojies pēc sliežu demontāžas. Šeit radās vēl sirreālāka sajūta. Pavasara ūdens appludinājis vienu ceļa malu, kur izveidojusies bebru paradīze un koki izskatās kā pārdzīvojuši karu. Grūti iedomāties depresīvāku vidi un Tarkovskis varētu sapņot par tādu vietu Stalkera uzņemšanai.
Tomēr ceļa galā radām mierinājumu.
Saistītie raksti
Puķes no mammas dārza 2027
“Klusuma daba”. Kalendārs 2026
“Klusuma daba”. Kalendārs 2025
Paldies Latvijas purviem, krūmiem, pļavām, laukiem un mežiem, kuri ir bijuši mūsu psihoterapeiti un antidepresanti daudzu gadu garumā. Fotogrāfijas: Valdis Ošiņš / dizains: Sandra Ošiņa...