#W10LV. Desmitā diena.

#W10LV. Desmitā diena.

Virsma

Gluži ātri ir pagājušas 10 dienas. Šis ir #W10LV pēdējais “oficiālais” ieraksts. Varbūt iesprauksies vēl pa kādam, bet tam jau būs vairāk nejaušības raksturs. Turpināt lasīšanu “#W10LV. Desmitā diena.”

#W10LV. Devītā diena.

#W10LV. Devītā diena.

Uzzinājusi, kas šodien paredzēts, Virsma tikai novaidējās, jo saprata, ka miera nebūs. Patestējām dažas perifērijas iekārtas, kas mājās atrodamas. Tā kā pārsvarā tās visas ir Epson ražojumi, šo varētu arī saukt par Epson W10 gatavības dienu.

Epson-Windows10

Sāku ar diviem printeriem: Epson B-510DN kā tīkla iekārtu un Epson Stylus Pro 3880 caur USB pieslēgumu, un turpināju ar skeneri Epson Perfection V750 Pro. Iekšējais uzdevums šajā gadījumā – pārbaudīt, cik vienkārši vai sarežģīti ir pievienot šīs lietas Windows 10 vidē un panākt kontrolējamu šo iekārtu sadarbību. Turpināt lasīšanu “#W10LV. Devītā diena.”

#W10LV. Astotā diena.

#W10LV. Astotā diena.

Siāmas dvīņi

Viena no lietām, ko gribēju pārbaudīt, bija iespēja planšeti izmantot fotokameras kontrolei. To varētu saukt arī par vēl vienu testu piegādātāju gatavībai papildu servisu nodrošināšanā Windows 10 videi. Es ikdienā lietoju Olympus OM-D E-M1, un uzdevums bija atrast kaut ko savietojamu ar šo fotokameru. Turpināt lasīšanu “#W10LV. Astotā diena.”

#W10LV. Septītā diena.

#W10LV. Septītā diena.

OneNote

Šodien dienas kārtībā pirmdiena. Tas nozīmē darba diena. Viss sajucis, sestā diena patiesībā bija septītā diena un tagad pēkšņi septītā diena izrādās pirmdiena! Pilnīgs bardaks! Lai kā nebūtu, Windows izgulējās un atkal ir možs. Daži draudzīgi lasītāji, izrādās, bija sapratuši, ka Virsma cietusi no Windows 10 vājuma un pārtraukusi darboties. Saņēmu pat bažīgus līdzjūtības izteikumus un cerību pilnus vēlējumus Windows atveseļošanās sakarā. Šis  būtu ļoti pārspīlēts apgalvojums, jo patiesībā man bija jādara kaut kas atbilstošāks brīvdienai, nevis jādzenā Windows podziņas, tādēļ izdomāju, ka viņam būt labi pagulēt. Turpināt lasīšanu “#W10LV. Septītā diena.”

#W10LV. Sestā diena.

#W10LV. Sestā diena.

Windows-Surface-3_9200145

Rīts sākās gluži jauki. Līdz brīdim, kad Windows 10 teica, ka ir svētdiena un viņš grib atpūsties. Tā kā bez viņa neko jēdzīgu iekšā pasākt nevarējām, atstājām viņu gulēt un divatā ar Virsmu devāmies dārzā. Skaists laiks un svaigs gaiss, viss, kā septembra svētdienai pienākas. Mums dārzā aug pāris lazdu, kuras katru gadu pamanās izaudzēt gandrīz neticamu daudzumu riekstu. Izskatījās, ka visamz daļa jau būtu savācama, tādēļ sadalījām pienākumus un sākām ražas novākšanu. Turpināt lasīšanu “#W10LV. Sestā diena.”

#W10LV. Ceturtā diena.

#W10LV. Ceturtā diena.

Win-AdobeCC

Sāku pārbaudīt Windows10 draudzību ar Adobe Creative Cloud programmām. Sākotnējā sajūta pie instalēšanas bija laba – viss notika bez ķeršanās: ielogošanās savā Adobe kontā, Creative Cloud programmu lejupielāde, programmu instalēšana. Šķiet, ka saderība ir nodrošināta labi. Turpināt lasīšanu “#W10LV. Ceturtā diena.”

Kam vajadzīgs polarizācijas filtrs?

Šis ieraksts domāts tiem, kuri ir nesen sākuši fotografēt vai to dara jau kādu laiku, bet vēl nejūtas pārāk droši ar dažādajiem fotokamerām domātajiem palīglīdzekļiem un to pielietojumu.

Regulāri sastopos ar jautājumu, vai fotografējot dabu polarizācijas filtram ir tik liela nozīme, ja tagad var visu izdarīt ar datorprogrammu palīdzību. Šādam apgalvojumam piekrist varu tikai daļēji. Atkarībā no sižeta un gaismas ir situācijas, kad ar datora palīdzību daudz ko var paveikt pat samērā ātri un vienkārši, tomēr tipiskos filtru lietošanas apstākļos imitēt tā iedarbību, nesabojājot attēlu, ir ļoti sarežģīti. Pārstāvu viedokli par laika taupīšanu un racionāli organizētu darbplūsmu, un droši varu teikt, ka uzskrūvēt filtru objektīvam ir daudz ātrāk kā ilgi cīnīties ar pēcapstrādi. Turpināt lasīšanu “Kam vajadzīgs polarizācijas filtrs?”

Kā drukāt ar lokšņu printeri uz ruļļa papīra

Epson_Mirage-02

Šodien pirmo reizi ar Epson Stylus Pro 3880, kurš pēc definīcijas paredzēts lokšņu drukai, pamēģināju izdrukāt kaut ko ārpus noteiktajiem ierobežojumiem, proti, vairākas pusotru metru garas panorāmas bildes. Ar Epson paša draiveri tas bija nepieejams sapnis un šķita, ka šis printeris ir lietojams tikai lokšņu drukai līdz Super A2 izmēram. Tomēr, pateicoties tam, ka pavasarī, Baltijas Foto Servisā organizētā Fomei produktu demonstrācijas pasākumā, bija kāds ļoti zinošs čehu puisis, kurš stāstīja un rādīja par drukāšanai paredzētajām iespējām, izrādījās, ka ir jauka un ne pārāk dārga programma, kura saucas Mirage, ar kuras palīdzību šos stereotipus var mainīt. Ir, protams, arī virkne ar citām programmām – RIP-iem, ar kurām to var paveikt, tomēr līdz šim redzētie bija samērā dārga izprieca. Arī šajā programmā pie vēlēšanās iespējams ieinvestēt gluži cienījamu summu, bet tad pilnā/dārgākā versija ar nokomplektētiem papildu moduļiem  nodrošinā arī profilu būvēšanas atbalstu (vismaz Epson printeriem) un proof izdrukas poligrāfijas CMYK failiem visiem Epson pigmenta tintes printeriem, kā arī ir atsevišķas versijas lielformāta drukai Epson Sure Colors printeriem ar solventa tinti. Turpināt lasīšanu “Kā drukāt ar lokšņu printeri uz ruļļa papīra”

Parasti neko nepārpublicēju, tomēr ar šo gribējās padalīties. Interesants un labi pamatots viedoklis par to, kā skatīties un vērtēt fotoattēlus.

optical collimator

The biggest mistake people make is not learning to read photographs.

You don’t agree with me? OK. Let me ask you this. How well can you write if you can not read what you just penned down? See my point now?

While doing research for this blog entry, I came across an article by Ian Jeffrey published on The Guardian, in which he stated, “Understanding photographs has never been straightforward. Not all photographs – including some of

Skatīt ziņu 1  203 more words

Jauno gadu gaidot

Šoreiz kaut kas pozitīvāks un pavisam nesarežģīts.

Pirmkārt, saņēmu pirmo vārda dienas (kas vēl aiz kalniem) dāvanu. Ne daudz, ne maz, bet tieši to, par ko pirms dažām dienām runāju.Mājas sarunā izteicos, ka viens, no nedaudzajiem “estrādes” māksliniekiem, kura koncertu gribētu redzēt dzīvē, ir Al Di Meola. Bez kādas īpašas cerības, ka tas varētu tā vienkārši piepildīties. Izrādījās, ka visu var pierunāt, jo vakar saņēmu biļeti ne uz ko citu, kā tieši viņa koncertu, kas notiks vēl šogad, 19. decembrī Latvijas Nacionālajā Operā! Latvijā notiek arī pozitīvi brīnumi!

Otra lieta arī saistās ar tuvojošos jauno gadu. Jāsāk gatavot dāvaniņas. Viena no jau tradicionālajām lietiņām ir puķu kalendārs, kuru dāvinām saviem draugiem un sadarbības partneriem.  Tas saucas “Puķes no mammas dārza“, kaut lielākā daļa ziedu ir no mūsu pašu dārza. Tāds ir paša šī projekta nosaukums, kas pieder pie mūsu iecerētā cikla “Latviskais dzīvesstils. Identitāte.“, kurā mēģinām apzināt dažādas Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem tuvas un būtiskas ikdienas lietas, tradīcijas, ieražas un nodarbes. Puķes, kā mammas tās kārto vāzēs, tikko nogrieztas dārzā vai saplūktas tuvējā pļavā. Vienkārši, nesamāksloti, bez kādiem floristu priekšrakstiem. Ēdieni, ēšanas kultūra, viesmīlība un dažādās galda klāšanas tradīcijas, kas izdzīvojušas cauri paaudzēm un ir aktuālas joprojām. Amatniecība kā izdzīvošanas  un iztikas pelnīšanas veids un amatniecība kā mākslinieciskās pašizteikšanās veids. Tā droši vien kādu brīdi varētu turpināt, bet šoreiz es gribēju tikai par puķēm. Un par šo vienu kalendāru. Esmu solījis dažiem, kuri vēl nevar tos saņemt (jo drukāt, šķiet, sāksim tikai nākamajā nedēļā), ka vismaz attēlus varēs apskatīt jau iepriekš. Šis varētu būt vienkāršākais veids, lai nav jāsūta katram atsevišķi.

Vāka kadrs 2012. gada kalendāram

Katram gadam koncepcija ir atšķirīga. Šis ir jau septītais gads un šajā reizē doma bija balto krāsu. Baltas bildes baltās, caurspīdīgās vai puscauspīdīgās vāzēs, kuras mums izvēlēties laipni atļāva salona “Siena” virsvadonis Uģis Pīrs (paldies viņam par atsaucību!).  Puķes, protams, ir krāsainas, tomēr kopējo noskaņu gribējās saglabāt baltu. Tādēļ arī ciparu bloki šoreiz tika veidoti krāsaini, lai atslogotu un izceltu gaišo attēlu daļu. Šeit ieskatam pirmais mēnesis ar visu kalendāra daļu.

Pārējās bildītes tikai kā bildītes, jo datora monitorā nav ērti aplūkot garus vertikālus kadrus. Jāpiebilst, ka dzīvē tie ir košāki, tā kā šeit ielādētie attēli ņemti no ofseta drukai sagatavotajiem materiāliem un zaudējuši nedaudz krāsainības. Krāsu telpai ir nozīme, tomēr varbūt, ka ne vienmēr tik ļoti būtiska.

Pārskatīju un sapratu, ka CMYK bildītes šajā vietnē tomēr izskatās blāvas. Varbūt kaut kad saņemšos nomainīt pret citām, tomēr tuvākajās dienās to nesolu.

Beigās vēl jāpiebilst, ka šo bilžu galvenā vaininiece ir Sandra Ošiņa, kuras kā jau mammas goda lieta bija šīs puķes tik skaisti sakārtot vāzēs. Tā kā stils un ziedu kompozīcijas ir viņas iztēles un roku darbs!