Trakās dienas

Katrreiz, kad tiek izsludinātas trakās dienas Stockmann veikalā, visiem ir skaidrs – jāiet un kārtīgi jāsapērkas. Un cilvēki dodas. Neatkarīgi no tā, vai viņi pēta vai nepēta, kas kuru dienu ir īpaši lēts, visas dienas veikals vairāk atgādina mītiņa vietu, kā normālu tirdzniecības centru. Stockmann fenomens darbojas, neatkarīgi no laika apstākļiem vai krīzes ietekmēm. To droši vien var apskaust citu lielveikalu akciju organizētāji. Jādomā, ka šeit darbojas tas faktors, ko sauc par patiesi labu piedāvājumu, jo ar reālām atlaidēm (domāts – par tiešām saprātīgu cenu) tiek pārdotas kvalitatīvas un, iespējams, pat noderīgas lietas. Var būt, ka ne viss maksā tik izdevīgi, kā šķiet un mājās cilvēki brīnās, ko apjukumā savākuši, tomēr tas viņus nemulsina, un nākamajās trakajās dienās viņi, visdrīzāk, atkal dodas medībās uz ierasto sviedrēšanās vietu. Savukārt apkārt veikalam viss kļūst manāmi dzeltenāks no daudzajiem iepirkumu maisiņiem. Sestdienas pievakarē, kad cilvēku ielās vispār bija pamaz, gaidīju pieturā tramvaju. Tie, kuri parādījās, nomācošā vairākumā bija ar dzeltenām nešļavām. Nenoturējos un paslepus pāris reižu nospiedu slēdzi.

Lai arī cilvēku nav daudz, tomēr gandrīz visi ir kaut ko ieguvuši veikalā ielas otrā pusē. Viena kundze gan pamanījusies notestēt konkurējošo RIMI akciju, tā kā viņas maisiņš tāds zaļganāks.
Cilvēki, tramvajiem nākot, mainījās, bet maisiņu īpatsvars pieturā nemazinājās:).