Vakara gaisma

Dīvains vakars ar dīvainu gaismu.

Advertisements

Pirmdienas rīts pēc nemierīgas nakts

VO_9230467 VO_9230469

Ķoņu dzirnavas un dažas vizuālas piezīmes no Ziemeļlatvijas

Šajā rudenī “Digital Guru” dabas foto plenērs norisinājās Ziemeļlatvijā ar apmešanās vietu Ķoņu dzirnavās, kur līdz šim nebija gadījies pabūt. Patika. Pietiekami plaši, piedomāts pie detaļām, vairākas ēkas, kurās vienlaicīgi var atrasties vairākas kompānijas. Pie tam dzirnavas reāli darbojas un daļa viesu turp dodas tieši aplūkot visus tos malšanas procesus. Šoreiz nepietika laika tajā iedziļināties, bet nākamajā vasarā droši vien iegriezīsimies tur vēlreiz. Kā var redzēt augšējā attēlā, laika apstākļi nebija pārāk draudzīgi, lielākoties bija apmācies un brīžiem lija.

Ķoņu dzirnavas varētu būt viena no vietām, kurp doties tiem, kuri vēlas apceļot Latviju gastronomiskā tūrisma sakarā, jo šeit ne tikai maļ miltus, bet cep arī ļoti garšīgu maizi. Kā viena no apmeklētājiem piedāvātajām aktivitātēm ir ūdenskliņģeru cepšana. Godīgi un pa īstam, kliņģeri tiek cepti malkas plītī un rezultāts ir tiešām garšīgs.

Tik daudz bija palicis pāri no visa cepuma, kad piekļuvu pie paplātes nofotografēt

Patika tas, ka daudz kas šajā vietā bija pārdomāts un darīts no sirds, iesaistot gan savus ģimenes locekļus gan draugus ar viņu prasmēm un zināšanām. Brīžiem nedaudz kičīgi, tomēr noteikti no sirds. Un ar cieņu pret apkārtējo vidi.

Varbūt tas nav pareizi darīts, tomēr patika, ka koks tiek saglabāts, izmantojot vietu tam apkārt, nevis vienkārši to nozāģējot nepieciešamības vārdā.

Daudz metālkalumu, iesaistot gan metālkalējus no Raunas, gan savu draugu no kaimiņiem. Šeit atradu ļoti oriģinālu un pārdomātu risinājumu gatavošanai uz ugunskura.

Funkcionāls, gan brīvi grozāms, gan arī fiksējams stiprinājums katlam ar pārstādāmu augstumu, un pamatni, kura piemērota grilēšanai

Te vēl daži attēli no dzirnavu pagalmā “nomedītā”.

Mazā piebūvītē, kas man neizprotamu iemeslu dēļ bija apvilkta ar audumu, kaltējās zāļu tējas
Ļoti dekoratīvi izskatījās pēc mērcēšanas uz dambja malas žāvēties izkārtā vilna
Klusā daba rudenīgām noskaņām

Dažas bildītes no Mazsalacas, kurā bijām iebraukuši paēst pusdienas.

Rudens krāsas Mazsalacas centrā
Mazsalaca

Un nedaudz no citām vietām

Grūbas dzirnavu māja
Sienas fragments no Grūbas dzirnavu mājas
Grūbas dzirnavas, īpašā gaisma uz īpašo vietu
Pēcpusdienas gaisma pie Grūbes dzirnavām

Tā kā šis tomēr bija dabas foto plenērs, tad pievienoju arī pāris ainavas.

Pēc negaisa
Pēc lietus un krusas Ramatas ezera sala izskatījās koši

Ja sāku ar panorāmu, tad arī jānobeidz ar panorāmu. Vēl viens attēls no tā paša Saklauru purva.

Neliela panorāma no Saklaura purva vidus pie Ramatas Lielezera

Mazliet no rudens

Rudens krāsas ienākušas arī dārzā

Šajā nedēļā pabeigti vairāki darbi. Fotografēšana novembra numuram “PieGALDA“, kurā būs vairāki interesanti ēdieni, mājās saremontēta mikroviļņu krāsns un izlietne (nekādi nevaru noticēt, ka tās kaut kad mēdz bojāties!), bet galvenais, pabeidzām fotografēt pēdējos kadrus nākamā gada puķu kalendāram. Pagaidām ir cerības, ka šogad tas būs gatavs ļoti savlaicīgi. Un beidzot ar visādām izdarībām sevi ir pieteicis rudens un sācies veļu laiks. Tālāk neliels vizuāls ieskats nedēļas gaitās.

Daļa ēdienu zurnālam tiek gatavoti RIMI virtuvē Dammes centrā. Šeit reizēm ciemos ierodas arī RIMI galvenais ēdienu eksperts Normunds. Viņš bija iegriezies arī šonedēļ un pagatavoja vienu kūku arī žurnāla lasītājiem.

RIMI šefpavārs Normunds ar savu dubultnieku
Luīze ļoti gribēja nofotgrafēties kopā ar abiem Normundiem

Te arī daži ēdieni (tikai attēli, jo no receptēm, kā jau esmu rakstījis, neko īpaši daudz nesaprotu)

Žurnālā būs vairāki padomi, ko iesākt ar baklažāniem
Nedaudz rudenīga riekstu-bumbieru kūka
Viens no veidiem pikšas gatavošanai, piedevām izmantojot ķirbji

Šajā reizē bija ieradusies arī žurnāla Lietuvas izdevuma redaktore, lai padalītos ar vairākām lietuviešu tradicionālajām receptēm.

Žurnāla “PieGALDA” lietuviešu versijas redaktore Juste
Justei ļoti garšīgi izdevās izslavētie lietuviešu “Cepelīni”…
… un īpašais kārums “Šakotis”, kas šajā gadījumā gan nav tradicionālajā eglītes formā

No RIMI jumta interesanti pasekot arī norisem ārpusē. Kaut gan brīva laika parasti tikpat kā nav, brīžiem izeju uz jumta palūkoties, kas notiek apkārt. No turienes  var redzēt arī to, kas palicis pāri no kādreiz tik slavenās “Radiotehnikas” rūpnīcas. Šobrīd gandrīz vienīgais atgādinājums par kādreizējo tehnoloģiju milzi ir vecs uzraksts uz lielākās būves jumta.

Milzīgais pagalms tiek apgūts haotiski, tomēr ir cerības, ka kādā brīdī tur viss tiks cilvēcīgi sakops. Kreisajā pusē notiek kārtējā lielā lielveikala būve – kārtējais attīstītāju kompliments Pārdaugavas iedzīvotāju neizmērāmajai pirktspējai.
Labajā pusē jaunatvēries “Kuršu” būvmateriālu veikals. Rudens pacenties pielabot koku lapas atbilstoši uzņēmuma korporatīvajām krāsām.

Par puķu tēmu vairāk nākamajos ierakstos, kad atrādīšu arī attēlus no jaunā kalendāra. Pagaidām daži “blakuskadri” no uzņemšanas vietas, kura šogad ir tikai viena – keramikas mākslinieces Marutas Raudes māja, jo arī visas kompozīcijas fotografētas viņas darinātajās vāzēs.

Apkārt rudens, kaut zaļās krāsas vēl daudz
Tik ļoti kārtīgi viss izskatās sākumā
Marutas mājā visapkārt daudz skaistu un iedvesmojošu lietiņu
Funkcionāls “Electrolux” plānotājs
“Ik rītu noslaukies un mani neaizmirsti!”, šādus romantiskus dvieļus daudzi atceras no bērnības vai savu omīšu mājām
Matains puķupods ar saulesbrillēm (patiesībā ar putniem, bet, labi saņemoties, var domāt arī citādi…)
Beigās arī kāda puķu bilde. Tā gan nav no kalendāra kadriem, bet man iepatikās vide – šo kompozīciju atradu ārā pie dažādām kastēm.

Dažas zīles rudenim

Par godu rudenim izlēmu ievietot pa kādai bildītei, bet pagaidām izvairoties no rudens krāsām. Šoreiz dažas zīles, nedaudz apstrādātas ar Lightroom 3.

Dažas rudenīgas krāsas

Nedēļas nogalē neizdevās izkļūt pabildēt rudeni, kaut vakar biju izbraucis līdz Trikātai. Viss brauciens iegriezās steigā un pa tumsu. Tādēļ šodien vismaz izgāju “pamedīt” dārzā un uz mūsu ielas. Pārdaugavā vēl pagaidām krāsas ir, kaut koku zaros  pēc vētras un pirmajām salnām lapu strauji kļūst mazāk.

Pirmais-sniegs

Šis vēl no vakardienas, kad uz mirkli bija parādījies kaut kas no sniega. Tieši tik daudz es to paspēju ieraudzīt. Ja arī maz un kopējā noskaņa padrūma, tad vismaz dekoratīvs.

Lavanda

Lavandas joprojām nezaudē košumu.

Raspodins

Raspodiņs, kurš saglabājis iepriekšējās dienas sniega paliekas.

Lapas_Eizenijas

Pievakarē uz brīdi parādījās saulīte un šeit daži krāsaini zari komplektā ar vēju.

Izklaides brīvā dabā

Nedēļas nogalē kopā ar Digital Guru grupu Andra Eglīša gādīgā vadībā bijām izbraukuši fotoplenērā pa Kurzemi. Agris Krusts savā blogā jau paspēja šo ierakstīt un varu viņam tikai pievienoties. Ja šoreiz ne pārāk paveicās ar gaismu (cik tas jau pierasts mūsu apstākļos:)…), kas brīžiem bija, brīžiem nē, tad to pilnībā kompensēja interesantais maršuts un jaukie ceļabiedri. Grupā kā tādā bildēt man nekad nav īpaši paticis, jo man šķiet, ka dabas fotografēšana ir ļoti intīma padarīšana (un to darot es vienmēr pazaudēju laika izjūtu, kas nedrīkstētu būt, ja jārēķinās arī ar citiem grupas dalībniekiem), tomēr šādiem pasākumiem ir citas pozitīvās iezīmes – interesanti neformālie kontakti, iespēja uzzināt dažādas pieredzes un vienkārši patīkami pavadīts laiks ar līdzīgu kaiti “sirgstošo” sabiedrībā. Pie viena atklāju jaunas interesantas vietas, kurām bieži biju braucis pat ļoti tuvu garām, par tām nenojaušot.

Vienam no grupas dalībniekiem pie Talsiem ir omulīgs viesu nams, kuru viņš laipni piedāvāja mums izmantot nakšņošanai. Domāju, ka tā ir laba vieta, kuru varu droši ieteikt, ja vēl kādi foto entuziasti nelielās grupās grib ko līdzīgu pasākt Kurzemes pusē, jo Kaspars, kurš ir šīs mītnes saimnieks, pats izteica tādu ierosinājumu.

Klāt pievienoju dažas šajā plenērā radušās bildītes.

Buse-1

Renda-2Renda-1

Skabarzi

Sunas