Puķes no mammas dārza. Citas puķes.

 00_cover

Tuvojas laiks, kad pie sienas jānomaina kalendārs. Pēc 10 gadu uzticīgas ziedu fotografēšanas atcerējāmies anekdoti par gaili, kurš dzīvē gribēja pārmaiņas un iegāja pīļu kūtī. Mūsu puķu projekts pārvēlies pāri dekādes slieksnim. Pēc desmit gadu kompozīciju veidošanas, izlēmām kaut ko nedaudz pamainīt. Lielu daļu no šeit redzamajiem augiem mammas ar lielu centību izravētu no saviem dārziem, tādēļ būtu nepareizi to saukt par “Puķēm no mammas dārza”. Toties nosaukums “Citas puķes” der gluži labi. Šoreiz atlasē iekļāvām gan puķes, kuras piedzīvo “pēc-jaunības” periodu, gan arī pavisam necilas nezāles no ceļu malām vai pļavām, kuras īsti neatbilst vispārpieņemtajai idejai par trauslo ziedu svaigumu un daiļumu. No izvēlētajiem kadriem nav neviena klasiska studijas attēla, tos nolēmām atstāt pagaidām neapzinātai nākotnei. Turpināt lasīšanu “Puķes no mammas dārza. Citas puķes.”

Puķes no mammas dārza 2015. Sākums

VO_227696

Tik tālu ir – drīzumā drukāsim nākamā gada puķu kalendāru. Kaut kādā mērā šis ir īpašs gadījums, jo tas ir kalendāra 10. gads. Neliela jubileja, ja skatās uz globālām lietām, bet gluži cienīga atsevišķam projektam. Turpināt lasīšanu “Puķes no mammas dārza 2015. Sākums”

Puķes no mammas dārza 2014

Pukes_2014_vaks_zilais

Gads iet uz beigām un sācies kalendāru drukāšanas laiks. Šonedēļ sūtīsim uz druku arī mūsu gadskārtējo puķu kalendāru. Jau devīto gadu. Šī gada kalendāra attēliem izmantojām skaistos audumus no veikala “Ticians”. Atjaunojām arī ierasto horizontālo formātu.

Puķes no mammas dārza 2013

Kārtējais gads iet uz beigām un arī mūsu kārtējais puķu kalendārs ir izspraucies pa tipogrāfijas vārtiem. Šis ir jau astotais gads, kopš sākām tos izdot. Kā jau rakstīju iepriekš, šoreiz tas ir tapis ļoti jaukā sadarbībā ar mākslinieci  Marutu Raudi.

Maruta_Raude

Viņas oriģinālās vāzes katra ir atsevišķs mākslas darbs, kas ietekmēja arī kompozīciju veidošanu. Ja pagājušā gada koncepcija bija baltā krāsa ar gaišu noskaņu, šogad viss ir daudz krāsaināks. Neko daudz neizrakstīšos. Šeit arī kalendārā izmantotie attēli.

Katrā mēnesī bez lielā kadra ir arī atsevišķi puķu kompozīciju tuvplāni.

 

Mazliet no rudens

Rudens krāsas ienākušas arī dārzā

Šajā nedēļā pabeigti vairāki darbi. Fotografēšana novembra numuram “PieGALDA“, kurā būs vairāki interesanti ēdieni, mājās saremontēta mikroviļņu krāsns un izlietne (nekādi nevaru noticēt, ka tās kaut kad mēdz bojāties!), bet galvenais, pabeidzām fotografēt pēdējos kadrus nākamā gada puķu kalendāram. Pagaidām ir cerības, ka šogad tas būs gatavs ļoti savlaicīgi. Un beidzot ar visādām izdarībām sevi ir pieteicis rudens un sācies veļu laiks. Tālāk neliels vizuāls ieskats nedēļas gaitās.

Daļa ēdienu zurnālam tiek gatavoti RIMI virtuvē Dammes centrā. Šeit reizēm ciemos ierodas arī RIMI galvenais ēdienu eksperts Normunds. Viņš bija iegriezies arī šonedēļ un pagatavoja vienu kūku arī žurnāla lasītājiem.

RIMI šefpavārs Normunds ar savu dubultnieku
Luīze ļoti gribēja nofotgrafēties kopā ar abiem Normundiem

Te arī daži ēdieni (tikai attēli, jo no receptēm, kā jau esmu rakstījis, neko īpaši daudz nesaprotu)

Žurnālā būs vairāki padomi, ko iesākt ar baklažāniem
Nedaudz rudenīga riekstu-bumbieru kūka
Viens no veidiem pikšas gatavošanai, piedevām izmantojot ķirbji

Šajā reizē bija ieradusies arī žurnāla Lietuvas izdevuma redaktore, lai padalītos ar vairākām lietuviešu tradicionālajām receptēm.

Žurnāla “PieGALDA” lietuviešu versijas redaktore Juste
Justei ļoti garšīgi izdevās izslavētie lietuviešu “Cepelīni”…
… un īpašais kārums “Šakotis”, kas šajā gadījumā gan nav tradicionālajā eglītes formā

No RIMI jumta interesanti pasekot arī norisem ārpusē. Kaut gan brīva laika parasti tikpat kā nav, brīžiem izeju uz jumta palūkoties, kas notiek apkārt. No turienes  var redzēt arī to, kas palicis pāri no kādreiz tik slavenās “Radiotehnikas” rūpnīcas. Šobrīd gandrīz vienīgais atgādinājums par kādreizējo tehnoloģiju milzi ir vecs uzraksts uz lielākās būves jumta.

Milzīgais pagalms tiek apgūts haotiski, tomēr ir cerības, ka kādā brīdī tur viss tiks cilvēcīgi sakops. Kreisajā pusē notiek kārtējā lielā lielveikala būve – kārtējais attīstītāju kompliments Pārdaugavas iedzīvotāju neizmērāmajai pirktspējai.
Labajā pusē jaunatvēries “Kuršu” būvmateriālu veikals. Rudens pacenties pielabot koku lapas atbilstoši uzņēmuma korporatīvajām krāsām.

Par puķu tēmu vairāk nākamajos ierakstos, kad atrādīšu arī attēlus no jaunā kalendāra. Pagaidām daži “blakuskadri” no uzņemšanas vietas, kura šogad ir tikai viena – keramikas mākslinieces Marutas Raudes māja, jo arī visas kompozīcijas fotografētas viņas darinātajās vāzēs.

Apkārt rudens, kaut zaļās krāsas vēl daudz
Tik ļoti kārtīgi viss izskatās sākumā
Marutas mājā visapkārt daudz skaistu un iedvesmojošu lietiņu
Funkcionāls “Electrolux” plānotājs
“Ik rītu noslaukies un mani neaizmirsti!”, šādus romantiskus dvieļus daudzi atceras no bērnības vai savu omīšu mājām
Matains puķupods ar saulesbrillēm (patiesībā ar putniem, bet, labi saņemoties, var domāt arī citādi…)
Beigās arī kāda puķu bilde. Tā gan nav no kalendāra kadriem, bet man iepatikās vide – šo kompozīciju atradu ārā pie dažādām kastēm.

Zirneklītis-bāleliņš

Šoreiz gandrīz bez komentāriem. Par zirnekļiem zinu ļoti maz, tādēļ katra sastapšanās ar vēl neredzētu eksemplāru šķiet kā brīnums. Šoreiz brīnums izrādījās baltā krāsā. Kamēr nebiju ielūkojies caur objektīvu, nešķita tik pārsteidzošs. Aplūkojot tuvumā izrādījās, ka šim radījumam ir astoņas acis, kuras izvietotas dažādos virzienos – pilnīga gatavība 3D spēlēm un jebkādām citām telpiskajām atrakcijām. Vai varbūt šis nemaz nav zirneklis, bet kāds citplanētiešu radinieks?

Jauno gadu gaidot

Šoreiz kaut kas pozitīvāks un pavisam nesarežģīts.

Pirmkārt, saņēmu pirmo vārda dienas (kas vēl aiz kalniem) dāvanu. Ne daudz, ne maz, bet tieši to, par ko pirms dažām dienām runāju.Mājas sarunā izteicos, ka viens, no nedaudzajiem “estrādes” māksliniekiem, kura koncertu gribētu redzēt dzīvē, ir Al Di Meola. Bez kādas īpašas cerības, ka tas varētu tā vienkārši piepildīties. Izrādījās, ka visu var pierunāt, jo vakar saņēmu biļeti ne uz ko citu, kā tieši viņa koncertu, kas notiks vēl šogad, 19. decembrī Latvijas Nacionālajā Operā! Latvijā notiek arī pozitīvi brīnumi!

Otra lieta arī saistās ar tuvojošos jauno gadu. Jāsāk gatavot dāvaniņas. Viena no jau tradicionālajām lietiņām ir puķu kalendārs, kuru dāvinām saviem draugiem un sadarbības partneriem.  Tas saucas “Puķes no mammas dārza“, kaut lielākā daļa ziedu ir no mūsu pašu dārza. Tāds ir paša šī projekta nosaukums, kas pieder pie mūsu iecerētā cikla “Latviskais dzīvesstils. Identitāte.“, kurā mēģinām apzināt dažādas Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem tuvas un būtiskas ikdienas lietas, tradīcijas, ieražas un nodarbes. Puķes, kā mammas tās kārto vāzēs, tikko nogrieztas dārzā vai saplūktas tuvējā pļavā. Vienkārši, nesamāksloti, bez kādiem floristu priekšrakstiem. Ēdieni, ēšanas kultūra, viesmīlība un dažādās galda klāšanas tradīcijas, kas izdzīvojušas cauri paaudzēm un ir aktuālas joprojām. Amatniecība kā izdzīvošanas  un iztikas pelnīšanas veids un amatniecība kā mākslinieciskās pašizteikšanās veids. Tā droši vien kādu brīdi varētu turpināt, bet šoreiz es gribēju tikai par puķēm. Un par šo vienu kalendāru. Esmu solījis dažiem, kuri vēl nevar tos saņemt (jo drukāt, šķiet, sāksim tikai nākamajā nedēļā), ka vismaz attēlus varēs apskatīt jau iepriekš. Šis varētu būt vienkāršākais veids, lai nav jāsūta katram atsevišķi.

Vāka kadrs 2012. gada kalendāram

Katram gadam koncepcija ir atšķirīga. Šis ir jau septītais gads un šajā reizē doma bija balto krāsu. Baltas bildes baltās, caurspīdīgās vai puscauspīdīgās vāzēs, kuras mums izvēlēties laipni atļāva salona “Siena” virsvadonis Uģis Pīrs (paldies viņam par atsaucību!).  Puķes, protams, ir krāsainas, tomēr kopējo noskaņu gribējās saglabāt baltu. Tādēļ arī ciparu bloki šoreiz tika veidoti krāsaini, lai atslogotu un izceltu gaišo attēlu daļu. Šeit ieskatam pirmais mēnesis ar visu kalendāra daļu.

Pārējās bildītes tikai kā bildītes, jo datora monitorā nav ērti aplūkot garus vertikālus kadrus. Jāpiebilst, ka dzīvē tie ir košāki, tā kā šeit ielādētie attēli ņemti no ofseta drukai sagatavotajiem materiāliem un zaudējuši nedaudz krāsainības. Krāsu telpai ir nozīme, tomēr varbūt, ka ne vienmēr tik ļoti būtiska.

Pārskatīju un sapratu, ka CMYK bildītes šajā vietnē tomēr izskatās blāvas. Varbūt kaut kad saņemšos nomainīt pret citām, tomēr tuvākajās dienās to nesolu.

Beigās vēl jāpiebilst, ka šo bilžu galvenā vaininiece ir Sandra Ošiņa, kuras kā jau mammas goda lieta bija šīs puķes tik skaisti sakārtot vāzēs. Tā kā stils un ziedu kompozīcijas ir viņas iztēles un roku darbs!

Baltās puķes

Jau kādu laiku gatavojam nākamā gada puķu kalendāru. Balstoties uz šī gada koncepciju, tam vajadzētu sanākt baltam. Vismaz ir cerība, jo pagaidām pie pirmajiem trīs kadriem ir izdevies sajūtu saglabāt. Tā kā šodien ir tik karsts, ka nekādus varoņdarbus negribas veikt, tad izlēmu vismaz ievietot kādas bildītes no mazo kadru sērijas, kaut šīs noteikti neiekļūs kalendārā, jo modeļi jau bija nedaudz noguruši.

Šis jau ir septītais kalendārs un, tātad, arī septītais gads, kad tādus veidojam. Šķiet, pēc japāņu pieņēmumiem viss dalījās septiņu gadu ciklos. Varbūt tas nozīmē, ka pēc tam beidzot būs jādara kas cits?  Neskatoties uz piedāvājumiem, veikalos nopērkams tas nav, ar ko arī saglabājam zināmu ekskluzivitāti un arī sev dāvināšanas prieku dot šos kalendārus tiem, kuriem gribam. Esmu bijis slinks un neesmu tos nopublicējis nekur internetā. Vienīgais apskatāmais ir pagājušā gada izdevums, kuru neizprotamā kārtā esmu pamanījies ievietot savā blogā šeit. Ļoti ceru, ka kaut kad saņemšos ielikt arī pārējos. Varbūt pat vēl šajā gadā…

Anemone ceriņu ielenkumā. Sarkanās grāmatas augs, kurš šajā gadījumā tomēr audzis dārzā un godīgi iegādāts Āgenskalna tirdziņā
Parastie baltie ceriņi, bez pretenzijām uz pildījumu. Un nedaudz par vēlu nobildēti:(...

Puķes no mammas dārza

Var teikt, ka nu jau ļoti tradicionāli katru gadu no mūsu ģimenes izdodam vienu pavisam personīgu kalendāru, kuru dāvinām draugiem un biznesa partneriem. Tas  ir kļuvis par tādu kā neatņemamu ikgadēju rituālu – bildējam puķes.  Šogad jau 5. izdevums. Patiesībā neticami patīkams process, kurā patīk viss: gatavošanās, plānošana, vietu izvēle, ceļošana, pati bildēšana un beigās drukāšana. Kalendāra sakarā esam piedzīvojuši daudz skaistu brīžu, iepazinušies ar jaukiem cilvēkiem. Tas ir process, kas sniedz pozitīvas emocijas neatkarīgi no rezultāta. Sākotnējā iecere, uzsākot projektu, bija zem nosaukuma “Latviskais dzīvesstils, identitāte” ar domu bildēt katru gadu citādus procesus, kas raksturīgi tieši latviešiem: puķes, ko mammas griež savās dobēs un kārto vāzēs, latviešu pamatēdieni (ne tādi smukie restorāna varianti, bet īsti, pamatīgi, mūsu tautai piederīgi,, ko gatavo mājās jau kopš seniem laikiem un kam nav nepieciešamas sarežģītas receptes), amatniecība, daba, ieražas utt. Sākām ar puķēm un izrādījās, ka saņēmējiem patika tik ļoti, ka daudzi, dzirdot par citiem veidiem, sacīja, ka varam mēs taisīt arī tos, bet kalendāram ar puķēm jābūt vienalga. Tā arī pagaidām esam palikuši pie puķēm, jo divus projektus gadā pacelt nav reāli – tas tomēr ir ļoti laikietilpīgi, kā arī, protams, nav par velti.

Vakar Agris Krusts ievietoja savā blogā jaunā kalendāra bildes ar putniem. Vienkārši izcilas! Daļu biju jau redzējis, bet dažas aplūkoju pirmo reizi. Varu viņu tikai apskaust par šiem kadriem (bet tikai ar baltu skaudību, bez kādām ļaunām domām – tas ir žanrs, kuru nepārvaldu, tomēr labprāt baudu rezultātu, ko guvuši citi meistari). Mēģināju ierosināt barterdarījumu savstarpējai apmaiņai un solīju, ka ielikšu apskatei mūsu jaunās bildes šeit, tādēļ arī esmu spiests to darīt.

Ievietoju bildes un sapratu, ka esmu paņēmis no maketa faila, kur imitēts arī caurums karināšanai. Izskatās nedaudz komiski tik mazām bildītēm, tomēr lai tā arī paliek, jo vēlreiz pārlādēt šo kaudzi negribas.

Jāpiebilst, ka šogad absolūti lielākā daļa puķu ir no mūsu pašu dārza, tā kā nosaukums kaut kādā mērā ir patiess! Bet bildēts gan dažādās Latvijas vietās, kas arī kļuvis par tradīciju – ceļošana procesam piedod papildu garšu!