Atradumi Miesnieku ielā

Man ļoti patīk pilsēta, kurā dzīvoju. Patiešām! Nekad negribētu dzīvot citur. Neatkarīgi no laika apstākļiem un politiskās situācijas. Tomēr arī šeit, kā jebkurā citā vietā pievilcība veidojas caur daudzveidību. Tādēļ iepriecina dažādi radoši risinājumi vienkāršām ikdienas vajadzībām. Vakar darba sakarā biju nonācis Miesnieku ielā, viesnīcas Le Dome restorānā, un pa ceļam radās pāris sižetu, ar kuriem labprāt padalos:

Tieši pretī viesnīcas ieejai skaista, trūcīgi ģērbta meitene brīdina gājējus, lai tie nepakļūst zem ledus nogruvumiem. Lai meitene savus pienākumus veiktu apzinīgāk un nemēģinātu atstāt savu posteni, viņai kāds nolauzis vienu roku, bet pie otras piesējis ledus gabalu.

Šis sižets, šķiet, varētu būt samērā atbilstošs jaukajam miljons iemeslu projektam: biznesa pusdienas ar dažādu tautu zupām.

Migla Rīgā

Darba lietās šorīt agri nācās doties uz Valmieru. Turpceļā nebija laika apstāties, lai pabildētu skaistās miglas ainavas. Cerēju, ka braucot atpakaļ vēl kaut ko paspēšu. Tomēr tas nebija lemts – pēc dažām stundām Vidzemes augstskolā, izejot ārā varēju ievērtēt vienīgi gaudenas miglas atliekas un uzglūnošu saules ripu starp mākoņiem. Pie Cēsīm vēl bija nedaudz mākoņains

Siguldā jau atklāta gaisma (šis gan garāmbraucot caur auto logu)

un vienīgā migla, ko paguvu ieraudzīt, bija iebraucot Rīgā.

Dēliņš tikko pajautāja, vai es pie stūres bildēju. Biju spiests atbildēt, ka jā. Vienīgais mans attaisnojums, ka darīju to, stāvot pie sarkanās gaismas (pēc tam pamanīju, ka bildē jau redzama zaļā).

Lūgšana

Mirklis uz ielas.

Šodien, ejot pa Slokas ielu Pārdaugavā, pie pilsētā ne pārāk plaši zināmā veikala “Villijs” satiku sunīti. Neticami draudzīgu un ārkārtīgi dzīvespriecīgu. Vienīgais, ko viņš lūdza, bija atbrīvošana no apnikušā ceļazīmes staba…

Sunitis

Sunitis-2Tā arī viņš tur palika stāvot – piesiets, bet cerību pilns.