Atkal gribas sauli!

Šī diena pagalam neiepriecināja ar laika apstākļiem. Tā gribējās sauli, bet tās vietā, papildinot stipro vēju, sākās tikpat nedraudzīgs lietus. Tagad, skatoties nepatīkamo ziņu bloku, sagribējās kaut ko saulaināku un siltāku. Tādēļ atradu kādu augusta bildīti no Kurzemes, kuru biju atlasījis vienai no sērijām par gaismas tēmu. Šķiet, ka uz soliņa varētu sēdēt kāds nesteidzīgs dabas vērotājs, kurš spēj izbaudīt silto gaismu un dabas mieru (piemēram, @verners, kuram šodien vārda diena un arī Ķekavā noteikti nav siltāk kā Rīgā).

Izklaides brīvā dabā

Nedēļas nogalē kopā ar Digital Guru grupu Andra Eglīša gādīgā vadībā bijām izbraukuši fotoplenērā pa Kurzemi. Agris Krusts savā blogā jau paspēja šo ierakstīt un varu viņam tikai pievienoties. Ja šoreiz ne pārāk paveicās ar gaismu (cik tas jau pierasts mūsu apstākļos:)…), kas brīžiem bija, brīžiem nē, tad to pilnībā kompensēja interesantais maršuts un jaukie ceļabiedri. Grupā kā tādā bildēt man nekad nav īpaši paticis, jo man šķiet, ka dabas fotografēšana ir ļoti intīma padarīšana (un to darot es vienmēr pazaudēju laika izjūtu, kas nedrīkstētu būt, ja jārēķinās arī ar citiem grupas dalībniekiem), tomēr šādiem pasākumiem ir citas pozitīvās iezīmes – interesanti neformālie kontakti, iespēja uzzināt dažādas pieredzes un vienkārši patīkami pavadīts laiks ar līdzīgu kaiti “sirgstošo” sabiedrībā. Pie viena atklāju jaunas interesantas vietas, kurām bieži biju braucis pat ļoti tuvu garām, par tām nenojaušot.

Vienam no grupas dalībniekiem pie Talsiem ir omulīgs viesu nams, kuru viņš laipni piedāvāja mums izmantot nakšņošanai. Domāju, ka tā ir laba vieta, kuru varu droši ieteikt, ja vēl kādi foto entuziasti nelielās grupās grib ko līdzīgu pasākt Kurzemes pusē, jo Kaspars, kurš ir šīs mītnes saimnieks, pats izteica tādu ierosinājumu.

Klāt pievienoju dažas šajā plenērā radušās bildītes.

Buse-1

Renda-2Renda-1

Skabarzi

Sunas

Kurzemīte…

Pagājušās nedēļas otrajā pusē ar ģimeni pabijām dažās Kurzemes vietās: Mērsragā, Rojā, Jūrkalnē. Pirmo reizi pēdējo mēnešu laikā uz brīdi pārņēma sajūta, ka ir iestājies miers, nekur nav jāsteidzas, viss, kas saistīts ar ikdienas steigu, aizbīdījās gandrīz nesaredzamā tālumā. Mērsragā īsti mierīgi nav nekad, jo, manuprāt, tā ir vieta, kur mīt visvairāk odu (un arī aklo dunduru) uz vienu kvadrātmetru. Tomēr krasta ainava ir tradicionāli skaista, kaut vakara saulriets gluži netrāpa jūrā. Pievienoju dažus banālus kadrus no notikumu vietām.

MersragsŠeit odus neredz un ūdenszāles nejūt, tā kā atliek tikai saulriets…

Mersrags1 Mērsraga akmeņainā pludmale nedaudz atgādina jūru pie “Mantiņiem” Vidzemes jūrmalā

Diena pie atklātās jūras Jūrkalnes tuvumā bija neticami patīkama izteiktā miera dēļ: pie jūras neviena cilvēka, (arī neviena oda!), mašīnu uz Ventspils–Liepājas ceļa ļoti maz un tās pašas pārsvarā lietuviešu, arī mežā maz ogotāju, vienīgi piemēslots gandrīz tikpat dūšīgi kā Rīgas apkārtnē. Pirmo reizi piedzīvoju to, ka pie atklātas jūras ir gandrīz pilnīgs bezvējš. Pēcpusdienā gan lietas sāka iet uz slikto pusi un saņēmām arī savu lietus normu.

JūrkalneLīdz tam mīlīgā pludmale var izskatīties arī gluži draudīgi, ja lietus pienāk pārāk tuvu.

Tomēr, lai tas nebaida – ja ir atvaļinājums un spēks saņemties tik tālam ceļam, darba dienās tur var patiesi netraucēti atpūsties.