Vidzeme – Straupe

Sestdien bijām izbraukuši uz Valmieru sakarā ar darba lietām. Pa ceļam piestājām Straupē nopirkt saldējumu (skatoties pa logu, šodien tas prātā nenāktu). Skaists rīts, silta saulīte un jau rīta pusē omulīga kompānija veikala priekšā. Vīri acīmredzami izbaudīja jauko laiku un patīkamo kompāniju ar kagora atbalstu. Nekāda stresa par 750 miljardiem ES glābšanai, nekādu uztraukumu par bezdarba problēmām vai vēlēšanām rudenī: saules siltums, forsītiju dzeltenā ziedēšana, pilnīga skaidrība par lietām un miers vērojot apkārtējo pasauli.

Aiz stūra pie veikala ar uzmanību piesaistošu uzrakstu vientuļi stāvēja velosipēds ar aizkustinošu portfelīti. Skaidri redzams, ka Straupē kriminogēnā situācija nav problēma un cilvēki nebaidās no zagšanas.

Šlesers un zāle

Nedēļas nogalē, ar ģimeni ceļojot pa Limbažu rajonu, nonācām ārkārtīgi skaistā vietā ezera krastā. Liels bija prieks un pārsteigums – tur, netālu no ezera krasta, gulēja Šlesers. Man ļoti izmainījās iespaids par viņu kā personību. Tagad es saku, ka viņš ir ārkārtīgi valdzinošs, ļoti mīļš, draudzīgs un miermīlīgs, veģetārietis pēc pārliecības un viegli zilā krāsā. Viņš gan vēl nav īsti zilais, jo, kā noskaidrojām, tam nepieciešamas vairākas paaudzes līdz iegūst īsto tīro šķirni, tādēļ kājas vēl ir brūnas, tomēr viņa pēcnācēji pēc pāris paaudzēm jau būs pilnvērtīgi aristokrāti, kādus lielākā skaitā pagaidām var satikt tikai Kurzemē.

Šlesers“Man pasē stāv rakstīts, ka esmu Šlesers un tieši tik labi arī jūtos!”