Jaunumi fotogrāfiem

Šķiet, iepriekš jau rakstīju par Adobe jaunumiem, tagad pienākusi kārta citu izstrādātāju jaunumiem.

onOne sagatavojuši pārdošanai jaunu piedāvājumu paketi: Perfect Photo Suite 6. Tā gan iznāks tikai oktobra beigās, bet, pasūtot (un apmaksājot) to līdz 15. septembrim, iegūstam versiju 5.5 ar bezmaksas atjauninājumu uz PPS6 pēc tā iznākšanas. Ieguvums – divas licences, kuriem tas interesē. Blakus ne tik būtiskiem jaunumiem, īpaši noderīgi izskatās:

– uzlabotais darba virsmas dizains (ērtāka navigācija, rīku izvietojums, kā arī labākas iegūtā rezultāta apskates/kontroles iespējas), visas atsevišķās programmas integrētas vienā darba virsmā kā atsevišķi moduļi, starp kuriem var brīvi pārvietoties, izmantojot to, kas nepieciešams (līdzīgi Lightroom vai Aperture moduļiem),

– Photo Tools nosaukums nomainīts pret Perfect Effects (un ne tikai nosaukums, ir arī patiešām būtiski uzlabojumi),

– ieviesta jauna sadaļa – Perfect Portrait, kas neapšaubāmi ir viens no būtiskākajiem ieguvumiem seju krāsotājiem: ļoti ērta un uzskatāma sejas toņu labošana, acu/zobu balināšana, krunciņu un ādas defektu novēršana.

Tāpat ir atjauninājumi arī pārējās sadaļās, tomēr profesionālam darbam šīs ir būtiskākās. Sākot no šīs versijas jau pilnvērtīgi paketē iekļāvies arī Skota Kelbija izstrādātais Perfect Layers. Vēl jāpiebilst, ka onOne darbojas kā spraudnis Adobe Photoshop (CS4, CS5), Adobe Photoshop Elements 9 vai 10, Adobe Photoshop Lightroom 2 un 3, kā arī Apple Aperture 2.1 un 3 versijām (Mac datoru lietotājiem).

Tiem, kuri jau lieto iepriekšējo pilno versiju (5.x vai vecāku), šajā laikā pilna atjauninājuma cena ir $149.95, ja ir iegādāts kāds no moduļiem – $199.95, bet iegādājoties pilnīgi no jauna $299.95.

 

Ir paziņojumi par jaunumiem arī NIK nometnē. Tuvojas iznākšanai Color Efex Pro 4. Skatoties uz onOne, arī NIK ir spiesti mainīt darbvirsmu un principus. Jaunajā versijā:

– ir iespēja kombinēt filtrus slāņos, izvēloties iedarbības intensitāti/sedzamību,

– rinda ar jauniem filtriem ērtākai attēlu uzlabošanai (vai, pēc izvēles, sabojāšanai),

– kas šķiet ērti – iespēja atgriezties pie apstrādes agrākiem posmiem izmaiņu salīdzināšanai,

– ērtāka un pārskatāmāka darba virsma ar skaidri nodalītām sadaļām.

Savietojamība: Adobe Photoshop CS3-CS5, Adobe Photoshop Elements 8 un 9 (ceru, ka arī 10, kaut nav norādīts), Adobe Photoshop Lightroom 2.6-3.x, Apple Aperture 2.1.4-3.x.

Šī brīža piedāvājums iepriekšējai pasūtīšanai:

Atjauninājumam no vecākām versijām – EUR 99.95

Pērkot no jauna  (šobrīd iegādājoties Color Efex Pro 3) – EUR199.95.

Ja iegādājas tikai 26 filtru paku, tad EUR99.95.

iPad lietotājiem

 


Arvien pieaugošajam iPad lietotāju skaitam nemitīgi tiek veidotas arī arvien jaunas aplikācijas. Šajā gadījumā viens vienkāršs piedāvājums no daudzu fotogrāfu iemīļotā programmatūru izstrādātāja NIK Software.


Piedāvātajā programmiņā Snapseed tiek piedāvāta iespēja paļauties uz automātisko regulēšanu, vai, izmantojot NIK izstrādātās zonālās regulēšanas sviras, koriģēt tikai atsevišķas attēla daļas. Protams, ir iespēja regulēt krāsu balansu, piesātinājumu un kontrastu arī visam attēlam, vai izmantot kādu no iepriekšsagatavotajiem efektiem.

 

Kas ir DxO Optics Pro 6…

Šis rakstiņs domāts tiem fotogrāfiem, kuriem rūp kvalitatīva savu atēlu apstrāde, ja to ir skaitliski vairāk par dažiem kadriem nedēļā. Citiem tas varētu būt garlaicīgi un nelietderīgi. Gribēju padalīties iespaidos par jauno DxO Optics Pro versiju 6.5.2.

Iepriekš šeit neesmu to apskatījis, jo vēl līdz pagājušā gada nogalei arī pats to nelietoju. Šķita, ka gluži labi pietiek ar Lightroom/Photoshop sadraudzību. Lielos vilcienos tā arī ir un, pamēģinot iepriekšējās DxO versijas, nekādu baudījumu neguvu, iespējams, nezināšanas dēļ, iespējams, iedziļināties nevēlēšanās dēļ, jo, kā jau rakstīju, šķita pietiekami ar esošo programmu komplektu. Mēģinot sevi attaisnot, tomēr gribu sacīt, ka iepriekšējās versijas nešķita tik pilnvērtīgas, lai piespiestu kardināli mainīt ieradumus. Uz šo brīdi es teiktu, ka ir vērts pārdomāt un saņemties, vismaz es to jau esmu izdarījis.

Tātad, kādēļ tādi pārsteidzīgi lēmumi lieku izdevumu un mācīšanās galvassāpju radīšanai?  Atbilde nav viennozīmīga. Īsi sakot – man patīk. Man patīk tas, ko DxO jau pilnīgi automātiskā režīmā izdara ar attēlu, man patīk piedāvātās iespējas gadījumiem, ja rezultāts tomēr pilnībā neapmierina, man patīk pārskatāmība un logu izkārtojums lietošanas ērtībai, man patīk tas, ka šī programma pazīst manu Olympus kameru un kaut daļu no maniem objektīviem (piebilstot par to, ka, piemēram, Adobe izliekas, ka tāda Olympus vispār nav), bet citu sistēmu lietotājiem to klāsts ir daudz plašāks (un domāju, ka arī profesionāli pilnvērtīgāks), nekā to patlaban piedāvā Lightroom. Nezinu, kādi algoritmi ir iestrādāti šīs programmas attēlu apstrādes pamatā, bet tas, ko tā izdara, ir ļoti cienījami. Patīk, ka tā darbojas uz abām: PC un Mac platformām, pie tam, pērkot vienu licenci, iegūstam legālas lietošanas tiesības uz diviem datoriem, neatkarīgi no platformas. Tā kā mēs mājās lietojam gan PC gan Mac, tad tas šķiet labs piedāvājums. Godīguma pēc gan jāatzīst, ka ir zināmas atšķirības, tomēr ne būtiskas un ar tām, pārvietojoties no viena datora pie otra, ir viegli aprodams. Patīk, ka DxO izstrādātāji, respektējot programmatūru tirgus milžus, savu programmu veidojuši ar cieņu pret viņiem un ar domu par fotogrāfu vajadzībām arī šajā plāksnē – DxO ir tieši savienots ar Lightroom. No tā var piekļūt gan Lightroom mapju katalogam, gan, kas ir īpaši ērti, visām kolekcijām. Pagaidām nav pieejamas Smart collections, bet bez tā var diezgan labi iztikt. PC nemanīju, bet Mac datorā ir pieeja arī Quick collection sadaļai.

Programma vizuāli un funkcionāli līdzīga Adobe Lightroom un Apple Aperture, tā kā pat pierašanas problēmu īpaši nav. Tā sastāv no četriem moduļiem: atlase, apstrāde, failu eksportēšana un apskate. Iekšējā loģistika šeit organizējas kā atsevišķi projekti, kuriem attēli apstrādei tiek atlasīti pirmajā modulī, otrais modulis piedāvā ļoti plašu spektru ar ar attēlu korekcijas rīkiem. Atšķirībā no Lightroom un Aperture, šeit iepriekš sagatavotie scenāriji ir funkcionāli plašāki/dziļāki,

bet samērā droši varu teikt, ka, ja attēls ir uzņemts puslīdz korekti, tad pilnīgi pietiek ar automātisko DxO Default 2 scenāriju, jo tajā iekļautas visas pamatkorekcijas, sākot no ekspozīcijas pielabošanas, HDR  režīma ēnu detalizācijas uzlabošanai, automātiskās kameras/objektīva kļūdu/kropļojumu kompensācijas un asuma trūkumu novēršanas, ieskaitot labāko zināmo trokšņu mazināšanas algoritmu un hromatiskās aberācijas kropļojumus.  No attēla ģeometriskās labošanas rīkiem īpaši gribu atzīmēt izcili ērto funkciju paralelitātes regulēšanai, ko noteikti varētu novērtēt tie, kuru ikdiena saistīta ar arhitektūras uzņemšanu. Patiesībā viens no galvenajiem iemesliem, kura dēļ būtu vērts iegādāties šo programmu ir tas, ka tā jebkuru attēlu padara dzidrāku, ko, diemžēl, nevar pateikt par Lightroom vai Aperture (Photoshop-ā to var panākt, tomēr vienīgi ieguldot darbu atsevišķā katra kadra apstrādē, kas nav iedomājams pie daudzskaitlīgām attēlu sērijām).

Kas vēl dod papildu ērtības atšķirībā no citām programmām? Ja mums ir jāveido lielas kopas ar attēliem dažādos formātos un izmēros, tad DxO tas ir izstrādāts gandrīz ideāli. Iespējams izvēlēties vienlaicīgi automātiski ģenerēt visdažādāko formātu  (JPEG, TIFF, DNG) un nepieciešamo izmēru (pikseļos, collās vai centimetros – ne milimetros!!!) attēlus, pie tam izveidot un saglabāt savus biežāk lietotos iestatījumus.

Pēc eksportēšanas attēlus var atvērt tālākai apstrādei/saglabāšanai sev vēlamajās programmās, piemēram, Lightroom, Photoshop, Aperture, vai publicēt tiešā veidā Flickr-ā, tālāk par to vairs nerūpējoties. Metadatu imports un eksports notiek automātiski, ja šādu funkciju izvēlamies atzīmēt sākotnēji preferenču panelī.

Rodas jautājums, kādēļ vēl nepieciešamas citas programmas? Atbilde vienkārša – šī ir programma attēlu apstrādei, bet ar ierobežotu tālāko izmantošanu, tā faktiski ir kā profesionāla negatīvu attīstīšanas laboratorija. Ja gribam izdrukātas bildītes, nepieciešams tās “nokopēt”, tas nozīmē atvērt kādā no programmām, kuras nodrošina šādu funkciju. Ja gribam atsevišķus kadrus apstrādāt un manipulēt īpaši, strādāt ar slāņiem, skaidrs, ka bez Photoshop-a neiztiksim, ja mums ir kādi īpaši ieradumi/prasības attēlu noformēšanai (rāmīši, ūdenszīmes utt.), tāpat jāizvēlas kādu no ierastajām programmām. Bibliotēkai/attēlu organizēšanai, šķirošanai un meklēšanai vienalga nekas ērtāks par Lightroom vai Aperture nav izdomāts.

Cik tas maksā? Patiesībā ļoti simboliski, ja tas ietaupa laiku – atkarībā no izmantotās kameras veida USD99.00 vai USD199.00, iegādājoties šo programmu līz 15. janvārim. Šis ir vēl viens iemesls, kādēļ par to rakstu tagad, jo vēl palikušas pāris dienas, lai paspētu to izdarīt ekonomiskākā veidā – līdz 15. janvārim iespējams šo programmu iegūt ar 30% atlaidi. Kuru no versijām iegādāties – to noskaidrot palīdz lapā izveidotā izvēlne: http://www.dxo.com/intl/photo/dxo_optics_pro/for_your_equipment.

Beidzot gaismas istaba!

Pēc ilgas gaidīšanas apgādā “Zvaigzne ABC” klajā nākusi pirmā profesionāli veidotā grāmata par attēlu apstrādi latviešu valodā. Tā ir par programmu Adobe Photoshop Lightroom, kura ir veidota domājot tieši par fotogrāfu vajadzībām. Autors – viens no mūsu mācību centra pasniedzējiem un profesionāls fotogrāfs Andris Šmits. Grāmata gan ir par Lightroom 2, kaut šobrīd aktuālā versija ir 3.3, tomēr mierinājumam varu teikt, ka pārāk būtiskas atšķirības to starp šīm versijām nav skārušas, tā kā pamatu apgūšanu (un ne tikai) noteikti brīnišķīgi var sākt ar šo. Andris ir parūpējies arī par tiem, kuri sākuši lietot šo programmu no jaunākās versijas un, reizē ar grāmatas iznākšanu, atklājis arī jaunu mājas lapu lightroom.lv, kurā publicējis samērā daudz materiālu par programmas izmaiņām, kā arī padomus un pamācības programmas lietošanai. Šajā lapā viņš nolēmis turpināt jau savā blogā iesākto attiecībā uz dažādām attēlu apstrādes tehnikām (un jācer, ka rakstīs ne tikai par Lightroom, bet arī par Photoshop un citām programmām, kuras padara darba procesu vieglāku (ak, varbūt nemaz ne vieglāku, jo visvienkāršāk, protams, būtu neapstrādāt nemaz, ja vien tas būtu iespējams…) un vēlamā rezultātā panākšanu ērtāku.

Pagaidām gan tā veikalos vēl nav nopērkama, tomēr Zvaigzne ABC sola, ka aizgādās līdz plauktiem vēl pirms šī gada beigām. Kopā ar šo labo ziņu novēlu laimīgi pavadīt veco gadu un daudz radošas veiksmes Jaunajā gadā!

Adobe Lightroom 3.3 un Camera RAW 6.3

Laboratorijas sadaļā iznācis Adobe Photoshop Lightroom 3.3 RC variants, kurš līdz jaunajam gadam paredzēts testēšanas režīmā. Mac lietotājiem tas darbojas kā paralēlā instalācija Lightroom 3.2, bet PC/Windows versijai nomaina 3.2, saglabājot iespēju interesentiem atjaunot 3.2, to vēlreiz uzinstalējot. Pēc oficiālās iznākšanas tas būs pieejams visiem 3. versijas lietotājiem kā bezmaksas atjauninājums. Izķertas padaudz 3.2 kļūdiņu, no kurām lietojot biju saskāries tikai ar dažām, no kurām būtiskākā šķita samērā biežā Photoshop CS5 neatvēršanās no Lightroom 3.2 un jūtamas bremzēšanās problēmas pie masku un otas lietošanas.

Jaunajā versijā iekļauts samērā liels skaits ar jauniem objektīviem, kā arī dažu jauno kameru atbalsts. Bet, man par lielām bēdām, nav Olympus E-5, kura bildītes pazīst tikai Olympus Studio 2 un, paldies centīgajiem attīstītājiem, vismaz arī jaunais DxO Optics Pro 6, bet nepazīst ne Aperture 3.03, ne arī kāda no Adobe programmām. Jādomā, ka uz decembra beigām īstajā versijā jau būs arī šī kamera.

Prieciņš arī CS5 lietotājiem – Camera RAW atjauninājums 6.3 r1, kas paralēli Lightroom jaunajai versijai dos iespēju izmantot jauno kameru un objektīvu atpazīšanu (un, protams, arī nepazīst E-5). Lejupielādēt jaunumus var šeit.

Par Olympus E-5 testēšanas rezultātiem mēģināšu uzrakstīt tuvākajās dienās, jo ceru, ka vēl šovakar sanāks nedaudz pabildēt arī studijas apstākļos. Viens, ko pagaidām varu droši pateikt – starpība ar E-3 ir jūtama un viennozīmīgi par labu jaunajam izstrādājumam. Izšķirtspēja, detaļas, krāsas un (vismaz pagaidām tā šķiet), arī autofokusa darbība ir uzlabota jūtami.

Gaismas istabas piekritējiem – versija 3



Ik pa brīdim kaut ko ierakstu par Lightroom, bet nemēģinu uzstāties kā šīs programmas eksperts. Ja šķiet kas interesants, pastāstu. Vienkārši tādēļ, ka man ļoti patīk šī programma. Regulāri bildējot, pie lieliem attēlu apjomiem, grūti iedomāties kādu labāku darba rīku (Mac lietotājiem ir Lightroom līdzvērtīgs analogs – Aperture, bet, tā kā Apple datoru lietotāju ir salīdzinoši maz, tad arī tās izplatība ir stipri ierobežota).

Nākamajā mēnesī “Digital Guru” mācību centrā esam ieplānojuši pirmo apmācību kursu jaunajā Lightroom 3, kuru vadīs Andris Šmits, kurš ir sarakstījis arī grāmatu par Lightroom (to joprojām gaidām iznākam…) latviešu valodā un ir arī Adobe sertificēts gan Photoshop, gan Lightroom eksperts. Domāju, ka tiem fotogrāfiem, kuri Lightroom vēl nav pamēģinājuši, šī būtu laba iespēja apgūt šīs programmas iespējas un priekšrocības, kas vairāk kā jūtami atvieglo ikdienas rutīnas darbu ar attēlu apstrādi.

Šī, protams, ir jāuztver kā reklāma, tomēr es tiešām domāju, ka Lightroom ir izcils darba rīks, kuru ieteiktu pamēģināt katram (izņemot tos, kuri jau lieto Aperture :-)).

Pie viena gribu pieminēt arī Andra Eglīša meistarklasi dabas fotogrāfijā kas sākas vēl šī mēneša beigās, jo domāju, ka labāka meistara šajā žanrā Latvijā nav un, tā kā esmu pie viņa mācījies arī pats, tad varu teikt, ka viņš arī kā skolotājs ir brīnišķīgs un labprāt dalās ar savām  zināšanām un pieredzi.

Dažas zīles rudenim

Par godu rudenim izlēmu ievietot pa kādai bildītei, bet pagaidām izvairoties no rudens krāsām. Šoreiz dažas zīles, nedaudz apstrādātas ar Lightroom 3.

Par krāsu balansu

Sākumā – skopuļa žēlabas

Nupat man sāk nepatikt ierobežojumi, ko rada bezmaksas blogošana WordPress-ā. Esmu izveidojis vairākas sadaļas, kurām loģiski būtu jāvar funkcionēt neatkarīgi, bet neatrodu iespējas publicēt atsevišķus rakstus dažādās sadaļās – viss, ko rakstu, nonāk kopējā sākuma lapā. Varbūt vienkārši neprotu lietot instrumentu? Skatījos forumos, kur citi bija mocījušies ar līdzīgām problēmām un vienīgais, man gan ne pārāk saprotamais, ieteikums bija viedot vairākas pirmās lapas. Mēģināju, bet neko racionālu no tā neguvu un metu mieru. Laikam vienīgā iespēja mainīt lietu kārtību saprotamā veidā, ir tā pati nepatīkamā izvēle – maksāt. Maksāt par brīvību veidot savu piezīmju grāmatiņu tuvāk tai, kādu vēlētos to redzēt.

Par krāsu balansu

Šodien ciemos bija iegriezies Mārcis Bendiks. Pārrunājām iespējamās apmācību tēmas, kuras viņš viņš varētu vadīt Digital Guru ietvaros. Nonācām pie rezultāta, ka varētu būt divi atšķirīgi kursi: “Darba plūsmas organizēšana darbam ar RAW failiem” un otrs, grūtāk definējams, ar pagaidu nosaukumu, “Negatīvais process melnbaltajā fotogrāfijā un tā pilnveidošana”, kas ietvertu sevī arī atsevišķu mācību moduli par eksponometriju un ekspozīcijas kontroles līdzekļiem. Nezinu, cik būs interesentu, tomēr, ņemot vērā pasniedzēja erudīciju, vajadzētu būt labai programmai. Arī es labprāt apmeklēšu kursu par RAW procesu, kaut ar to, tāpat kā vairums fotogrāfu, jau darbojos ikdienā. Tomēr vienmēr atrodas lietas, kuras smalkumos nezinām un man šķiet ļoti interesants Mārča skatījums, ņemot vērā viņa ārkārtīgi pamatīgo iedziļināšanos lietās.

Abu šo tēmu, it īpaši otrās, sakarā, pieminējām arī dažādos palīglīdzekļus pareiza krāsu balansa un ekspozīcijas noteikšanai. Mārcis jau kā solīdu produktu ir izveidojis savu mērīšanas skalu, kuru ļoti labi var lietot gan ekspozīcijas noteikšanai, gan ekstrēmo galu mērīšanai, gan arī jauktās gaismas, žargonā sauktas par krosu, novērtēšanai. Pie tam par saprātīgu cenu. Iespējams, ka kursa apmeklētājiem A4 versija tiks dota par brīvu. Savukārt A3 un A2 varianti būs pieejami par ļoti nelielu un īpaši taisnīgu samaksu.

Kādu laiku nebiju pārāk sekojis jaunumiem, kas šajā sakarā ir apkārtējā tirgū, jo pats jūtos gluži komfortabli ar to aprīkojumu, kādu lietoju. Baltā balansam lietoju no Amerikas pasūtīto WhiBal 3 karšu komplektu (no kurām gan pārsvarā izmantoju vienu – lielāko), krāsu kontrolei GretagMacbeth (tagad jau X-Rite) ColorChecker kartes, bet iekārtu kalibrēšanai un profilu veidošanai – tā paša GretagMacbeth eye1 komplektu, kas precīzi atbilst patreizējam X-Rite i1XTreme. Ir mājās arī Datacolor Spyder2, bet to nav iznācis lietot jau ļoti sen, kaut gan patiesībā monitora kalibrēšanai tas zināmā mērā bija pat ērtāks, savukārt viņu ražotā printeru profilu būvējamā iekārta, kurai vairs pat neatceros nosaukumu, izrādījās normālam darbam pagalam nederīga. Iespējams, ka jaunie izstrādājumi ir labāki, bet vairs nav vajadzības mēģināt. Kam interesē aplūkot Datacolor dzīvē, šķiet, tie pie mums ir iegādājami Capital (vismaz viņu Apple veikalos es tos esmu redzējis). X-Rite, šķiet, joprojām lepni pārstāv Heidelberg Latvija.

Pārlūkojot Datacolor jauno produktu piedāvājumu ieraudzīju jauku produktu baltā balansa noteikšanai, kas gan mani uzrunāja – spydercube. Interesanta ir tā forma ar vairākām skaldnēm, kuras palīdz gan noteikt maksimumus/minimumus, gan 18% pelēkā plaknes, kas vienlīdz derīgas kā ekspozīcijas kontrolei, tā baltā balansam. Savas formas dēļ tas ir īpaši pateicīgs krāsu balansa noteikšanai jauktās gaismās, kurās visbiežāk apjūk kameru iebūvētā mērīšana. Ja uzklātā krāsa šim ABS plastmasas klucim ir kvalitatīva un atbilstība ir tiešām tik ticama kā viņi raksta specifikācijā, tad cenaEUR59.- ir gluži pieņemama. Par šo gan nezinu, vai Capital tādus tur uz vietas.

Pirms kāda laika aplūkoju arī uz parādīšanās laiku plaši izslavētos ExpoDisc filtrus. Pēc funkcionalitātes izsaktījās tiešām ērti. Tā kā pie mums nekur dabā tos apskatīt nebija iespējams, tad pagājušajā gadā, nonākot Japānā, protams, bija vēlēšanās aplūkot turienes fotoveikalu piedāvājumu un, tai skaitā, arī šos filtrus. Par Japānas veikaliem kā tādiem labāk nesākt izrakstīties, jo kaut vai tas viens fotoveikals, kuru apmeklēju Tokijas centrā, atstāja pilnīgi graujošu iespaidu ar saviem astoņiem vai cik stāviem un neaptverami lielo preču un pircēju daudzumu. Lai kā nebūtu, atradu arī nodaļu ar filtriem un novērtēju to, ka ērtai lietošanai katram objektīvam diemžēl jāpērk savs filtrs, kura cena nebūt nav zema arī uzlecošās saules zemē. Tā kā man lietošanā ir padaudz objektīvu un tikai diviem sakrīt vītne, sapratu, ka šos neieviesīšu. Šobrīd ir arī lētāki (un, manuprāt, arī aizdomīgāki) piedāvājumi dažādās variācijās, pie tam jau, kā pie labas prakses pienākas, tiek piedāvāti arī it kā konkrētu ražotāju kamerām. Šeit, kā piemērs, Tālo Austrumu objektīvu vāciņi baltā balansa iestādīšanai no Dot Line Corp. Salīdzinot ar visiem šiem objektīvu aizsedzējiem, labam un atbildīgam rezultātam noderīgāki izskatās CBL diski, kuri gan vairs nemaksā 20 dolārus.

Protams, ir vēl daudz citu veidu kā atrast/neatrast korektu krāsu attiecību attēlā, no kuriem visbiežāk lietotais ir tas pats automātiskais režīms kamerā, paļaujoties, ka gan jau būs labi, ar nelielu “piedzīšanu” pēcapstrādē datorā. Un lielā daļā gadījumu ar to arī pietiek, jo, ja mēs bildējam brīvā dabā, tāpat nekāda balansēšana ar palīglīdzekļiem nav ticama. Šis arī ir tikai stāstiņš par iespējām, kuras varam izmantot, ja gribam prognozējamu rezultātu sarežģītos apstākļos. Un, ja neiznāk, vienmēr ir jaukā iespēja taisīt “mākslu”, vai padarīt attēlu monohromu…