Paldies Latvijas purviem, krūmiem, pļavām, laukiem un mežiem, kuri ir bijuši mūsu psihoterapeiti un antidepresanti daudzu gadu garumā.
Fotogrāfijas: Valdis Ošiņš / dizains: Sandra Ošiņa
“Klusuma daba”. Kalendārs 2021
Birka: dabas foto
Sniegs Piebalgā
Šoreiz ģeogrāfiski cits reģions. Tas tādēļ, ka sakrita ar “Digital Guru” dabas foto ziemas plenēru. Šajā reizē izvēlētais foto medību apgabals bija Vidzeme ar bāzes vietu pie Raunas viesu namā “Jaun-Ieviņas“. Šī ir viena no Latvijas ekoloģiskajām saimniecībām, kurā var sastapt nenosakāmu daudzumu ar mājputniem, savvaļas zirgus, kaķus, suni un jaukus, smaidīgus saimniekus. Var nopērties latviskā pirtī, nobaudīt garšīgus ēdienus uz vietas un iegādāties ekoloģiski audzētus našķus līdzņemšanai. Droši vien vasarā varētu apgūt arī ūdens procedūras, mums tas gāja secen.
Dabas fotogrāfiju gan šajā reizē nebūs daudz, vairāk tikai atsevišķas piezīmes.
Sākumam daži attēli no pašas saimniecības.
Pa ceļam ieraudzīju ko tādu, ko ar fizikas likumiem neprotu izskaidrot
Kaimiņu viesu namā satikām citus dzīvniekus, tai skaitā arī šo skaistuli.
Nonācām arī vietā, kuru vairs nevarētu saukt par Piebalgu – Cesvainē, jo izdomājām apmeklēt Cesvaines pili.
Pie Cesvaines pils sastapām arī šī gada lielāko redzēto sniegavīru.
Un vēl dažas faktūras ziemas noskaņās.
Ķoņu dzirnavas un dažas vizuālas piezīmes no Ziemeļlatvijas
Šajā rudenī “Digital Guru” dabas foto plenērs norisinājās Ziemeļlatvijā ar apmešanās vietu Ķoņu dzirnavās, kur līdz šim nebija gadījies pabūt. Patika. Pietiekami plaši, piedomāts pie detaļām, vairākas ēkas, kurās vienlaicīgi var atrasties vairākas kompānijas. Pie tam dzirnavas reāli darbojas un daļa viesu turp dodas tieši aplūkot visus tos malšanas procesus. Šoreiz nepietika laika tajā iedziļināties, bet nākamajā vasarā droši vien iegriezīsimies tur vēlreiz. Kā var redzēt augšējā attēlā, laika apstākļi nebija pārāk draudzīgi, lielākoties bija apmācies un brīžiem lija.
Ķoņu dzirnavas varētu būt viena no vietām, kurp doties tiem, kuri vēlas apceļot Latviju gastronomiskā tūrisma sakarā, jo šeit ne tikai maļ miltus, bet cep arī ļoti garšīgu maizi. Kā viena no apmeklētājiem piedāvātajām aktivitātēm ir ūdenskliņģeru cepšana. Godīgi un pa īstam, kliņģeri tiek cepti malkas plītī un rezultāts ir tiešām garšīgs.
Patika tas, ka daudz kas šajā vietā bija pārdomāts un darīts no sirds, iesaistot gan savus ģimenes locekļus gan draugus ar viņu prasmēm un zināšanām. Brīžiem nedaudz kičīgi, tomēr noteikti no sirds. Un ar cieņu pret apkārtējo vidi.
Daudz metālkalumu, iesaistot gan metālkalējus no Raunas, gan savu draugu no kaimiņiem. Šeit atradu ļoti oriģinālu un pārdomātu risinājumu gatavošanai uz ugunskura.
Te vēl daži attēli no dzirnavu pagalmā “nomedītā”.
Dažas bildītes no Mazsalacas, kurā bijām iebraukuši paēst pusdienas.
Un nedaudz no citām vietām
Tā kā šis tomēr bija dabas foto plenērs, tad pievienoju arī pāris ainavas.
Ja sāku ar panorāmu, tad arī jānobeidz ar panorāmu. Vēl viens attēls no tā paša Saklauru purva.
