“Klusuma daba”. Kalendārs 2021

Paldies Latvijas purviem, krūmiem, pļavām, laukiem un mežiem, kuri ir bijuši mūsu psihoterapeiti un antidepresanti daudzu gadu garumā.

Fotogrāfijas: Valdis Ošiņš / dizains: Sandra Ošiņa

Sniegs Piebalgā

Panorāma

Šoreiz ģeogrāfiski cits reģions. Tas tādēļ, ka sakrita ar “Digital Guru” dabas foto ziemas plenēru. Šajā reizē izvēlētais foto medību apgabals bija Vidzeme ar bāzes vietu pie Raunas viesu namā “Jaun-Ieviņas“. Šī ir viena no Latvijas ekoloģiskajām saimniecībām, kurā var sastapt nenosakāmu daudzumu ar mājputniem, savvaļas zirgus, kaķus, suni un jaukus, smaidīgus saimniekus. Var nopērties latviskā pirtī, nobaudīt garšīgus ēdienus uz vietas un iegādāties ekoloģiski audzētus našķus līdzņemšanai. Droši vien vasarā varētu apgūt arī ūdens procedūras, mums tas gāja secen.

Dabas fotogrāfiju gan šajā reizē nebūs daudz, vairāk tikai atsevišķas piezīmes.

Sākumam daži attēli no pašas saimniecības.

"Jaun-Ieviņas" vakarā
“Jaun-Ieviņas” vakarā

Piebalga_sadzive-03
Pašiem savas dzirnavas:)

Piebalga_sadzive-04
Pašiem savs naudas kaķis (krāsa man šķita pavisam īpaša un neredzēta)

Piebalga_putni-03
Vienīgā seska vai kāda cita radījuma uzbrukumā izdzīvojusī dūja, kura draudzīgi sadzīvo ar pārējiem kūts iemītniekiem

Piebalga_putni-02
Tītara portrets – izskatās, ka vēl jauns, bez skaistās sekstes un raksturīgās agresijas

Piebalga_putni-04
Modinātājs, kurš gandrīz vienīgais satraucās par mūsu viesošanos

Klusā daba ar dzīviem putniem, kuri atļāvās kādu brīdi pastāvēt mierā
Klusā daba ar dzīviem putniem

Pa ceļam ieraudzīju ko tādu, ko ar fizikas likumiem neprotu izskaidrot

Uz kādiem vārdiem turas šis sniegs, kas pārkāries jumta malai – tas man palika noslēpums
Uz kādiem vārdiem turas šis sniegs, kas pārkāries jumta malai – tas man palika noslēpums

Kaimiņu viesu namā satikām citus dzīvniekus, tai skaitā arī šo skaistuli.

Vienmēr šķiet interesanti nofotografēt dalmācieti baltā sniegā.
Vienmēr šķiet interesanti nofotografēt dalmācieti baltā sniegā

Nonācām arī vietā, kuru vairs nevarētu saukt par Piebalgu – Cesvainē, jo izdomājām apmeklēt Cesvaines pili.

Cesvaine-01
Sniega netrūka arī Cesvainē

Ļoti interesēja, cik tālu nonākusi medību zāles kamīna atjaunošana, kā aizsākumu redzēju iepriekšējā apmeklējumā pirms vairākiem gadiem. Ņemot vērā, ka tas tiek darīts tikai uz entuziasma pamata brīvajos brīžos, veikums ir ļoti atzīstams.
Ļoti interesēja, cik tālu nonākusi medību zāles kamīna atjaunošana, kā aizsākumu redzēju iepriekšējā apmeklējumā pirms vairākiem gadiem. Ņemot vērā, ka tas tiek darīts tikai uz entuziasma pamata brīvajos brīžos, veikums ir ļoti atzīstams.

Latvijai gluži neraksturīgi košs krāsu salikums
Latvijai gluži neraksturīgi košs krāsu salikums

Pie Cesvaines pils sastapām arī šī gada lielāko redzēto sniegavīru.
Sniegavīrs

Un vēl dažas faktūras ziemas noskaņās.

Ķoņu dzirnavas un dažas vizuālas piezīmes no Ziemeļlatvijas

Šajā rudenī “Digital Guru” dabas foto plenērs norisinājās Ziemeļlatvijā ar apmešanās vietu Ķoņu dzirnavās, kur līdz šim nebija gadījies pabūt. Patika. Pietiekami plaši, piedomāts pie detaļām, vairākas ēkas, kurās vienlaicīgi var atrasties vairākas kompānijas. Pie tam dzirnavas reāli darbojas un daļa viesu turp dodas tieši aplūkot visus tos malšanas procesus. Šoreiz nepietika laika tajā iedziļināties, bet nākamajā vasarā droši vien iegriezīsimies tur vēlreiz. Kā var redzēt augšējā attēlā, laika apstākļi nebija pārāk draudzīgi, lielākoties bija apmācies un brīžiem lija.

Ķoņu dzirnavas varētu būt viena no vietām, kurp doties tiem, kuri vēlas apceļot Latviju gastronomiskā tūrisma sakarā, jo šeit ne tikai maļ miltus, bet cep arī ļoti garšīgu maizi. Kā viena no apmeklētājiem piedāvātajām aktivitātēm ir ūdenskliņģeru cepšana. Godīgi un pa īstam, kliņģeri tiek cepti malkas plītī un rezultāts ir tiešām garšīgs.

Tik daudz bija palicis pāri no visa cepuma, kad piekļuvu pie paplātes nofotografēt

Patika tas, ka daudz kas šajā vietā bija pārdomāts un darīts no sirds, iesaistot gan savus ģimenes locekļus gan draugus ar viņu prasmēm un zināšanām. Brīžiem nedaudz kičīgi, tomēr noteikti no sirds. Un ar cieņu pret apkārtējo vidi.

Varbūt tas nav pareizi darīts, tomēr patika, ka koks tiek saglabāts, izmantojot vietu tam apkārt, nevis vienkārši to nozāģējot nepieciešamības vārdā.

Daudz metālkalumu, iesaistot gan metālkalējus no Raunas, gan savu draugu no kaimiņiem. Šeit atradu ļoti oriģinālu un pārdomātu risinājumu gatavošanai uz ugunskura.

Funkcionāls, gan brīvi grozāms, gan arī fiksējams stiprinājums katlam ar pārstādāmu augstumu, un pamatni, kura piemērota grilēšanai

Te vēl daži attēli no dzirnavu pagalmā “nomedītā”.

Mazā piebūvītē, kas man neizprotamu iemeslu dēļ bija apvilkta ar audumu, kaltējās zāļu tējas

Ļoti dekoratīvi izskatījās pēc mērcēšanas uz dambja malas žāvēties izkārtā vilna

Klusā daba rudenīgām noskaņām

Dažas bildītes no Mazsalacas, kurā bijām iebraukuši paēst pusdienas.

Rudens krāsas Mazsalacas centrā

Mazsalaca

Un nedaudz no citām vietām

Grūbas dzirnavu māja

Sienas fragments no Grūbas dzirnavu mājas

Grūbas dzirnavas, īpašā gaisma uz īpašo vietu

Pēcpusdienas gaisma pie Grūbes dzirnavām

Tā kā šis tomēr bija dabas foto plenērs, tad pievienoju arī pāris ainavas.

Pēc negaisa

Pēc lietus un krusas Ramatas ezera sala izskatījās koši

Ja sāku ar panorāmu, tad arī jānobeidz ar panorāmu. Vēl viens attēls no tā paša Saklauru purva.

Neliela panorāma no Saklaura purva vidus pie Ramatas Lielezera