Ziema
februāris 2, 2017 Komentēt
Grūtsirdīga dārza ainava ar zilu knaģi
Pirmais sniegs
novembris 4, 2016 Komentēt
Ar šī gada pirmo sniegu sastapos Latgalē. Tas bija jau pasen – aizvakar.
Piezīmes uz kartes malām. Latgale
Oktobris 15, 2016 Komentēt
Šajā uzrakstā, manuprāt, ietverta Latgales cilvēku būtība: sirsnība, atsaucība, izpalīdzība. Nevienā citā Latvijas novadā neko līdzīgu ieraudzīt pagaidām nav izdevies. Piebildīšu, ka arī šajā reizē ķēde bija vaļā.
Pa ceļam. Talsi
jūlijs 24, 2016 Komentēt
Pabijām Talsos uz kādu pasākumu un pirmo reizi nonācām brīvajā mākslas telpā “Baložu pasts”. Telpas, kā jau pieklājas mazbudžeta apstākļiem, bez smalkiem remontiem, tomēr atmosfēra ļoti laba. Read more of this post
Pastaigas dārzā. Zibens
jūnijs 27, 2016 Komentēt
Pēc lielā karstuma iepriecināja spirgtais gaiss un nedaudz arī zibens, kas nedaudz iegaismoja dārzu.
Pastaigas pilsētā. Liepāja. Lielais dzintars
maijs 14, 2016 1 komentārs
“Liepājas dzintars” šovakar ar nelielu miglas piedevu.
Piezīmes uz kartes malām. Augšciems. Dzelzceļš.
aprīlis 23, 2016 Komentēt
Agrā pavasara mikroplenērs Ropažu apkārtnē.
Nejauši nonācu vietā, kur nekad nebija būts. Uz dzelzceļa, kura vairs nav. Agrā pavasara meklējumos iebraucām Augšciemā, kur kādreiz bija dzelzceļa stacija ceļā no Rīgas uz Ērgļiem. Šī vieta radīja nomācošu sajūtu: liela pamesta māja, kurā no vienas puses kāds šobrīd pat dzīvo, no otras – nojaukts perons pie neesošu sliežu ceļa. Puikas ar divriteni un alus divlitreni ceļā uz mežu. Visur kaut kas salauzts vai citādi nekam nederīgs, kam pa starpu žāvējas veļa, apliecinot, ka šeit tomēr dzīvo cilvēki. Read more of this post
Priecīgas Lieldienas!
marts 27, 2016 Komentēt
Daudzi nav redzējuši, kā izskatās putnu ligzdas, kad tās izņem no būrīšiem. Arī man tas bija noslēpums līdz brīdim, kad šopavasar tīrīju putnu būrīšus, lai atbrīvotu tos nākamajiem putniem. Izrādījās, ka tie nebūt nav vienādi čakli: dažs paveic lielu celtniecības darbu un piepilda būri gandrīz līdz skrejai, bet dažam sanāk tikai tāda pavirša haltūra, lai nebūtu jāperē uz cietas grīdas. Ļoti cilvēciski un saprotami.
Priecīgas Lieldienas!
Pastaigas dārzā. 31. janvāris. Sniegpulksteņi
janvāris 31, 2016 Komentēt
Katru pavasari mēģinu notvert to brīdi, kad dārzā sāk ziedēt pirmie sniegpulksteņi. Šis gads ir rekordists – tas notika jau 31. janvārī. Sajūta kā Vācijā, kur daudz gadu garumā janvāra beigās devos uz Frankfurti. Tur allaž jau bija zaļš, pirmās puķes un zem nulles temperatūra noslīdēja vienīgi dažreiz naktīs.
Tā kā uz brīdi augšā ieslēdza nedaudz gaismas, nenoturējos pretī veco lavandu valdzinājumam.
Lasītākie ieraksti
Visgudrākais zaķis
- Komunikācijas stratēģiskās plānošanas kurss (v2016). Kas jauns?Vecs matemātikas likums vēsta, ka ir nepieciešamas ne mazāk kā trīs punktu koordinātes, lai noteiktu funkcijas tendenci. Vakar pēcpusdienā ir izsludināts trešais, nu jau var teikt – ikgadējais, apmācības kurss “Komunikācijas stratēģija digitālajā laikmetā” sadarbībā ar mācību centru “Digital Guru“. Tendence acīmredzama. Galvenā rindkopa no pagājušā gada apra […]
Saprges palaidnības
- Varbūt tā bija jaunībaGada beigas. Visi skrien. Nevienam nav laika. Kaut kur tur ārpus, kur manis nav un varbūt nekad nav bijis un nebūs. Viss notiek bez manis. Tik jokaini to piefiksēt, jo tikpat labi es varētu būt tikai mākslīgais intelekts, kas kaut ko reflektē sociālajos tīklos, bet visi domā, ka es vēl te esmu. Bet ne velna. […]
Gunārs par būšanām un nebūšanām
- Kakāšanas likums stājies spēkāTad lūk tā! Tik brīva un par brīvu atvieglošanās sausajās tualetēs vairs nebūs. Beidzot ir rasta iespēja, izstrādājot valsts noteikumus, arī no šīs tik neatliekami-vajadzīgi-pastāvīgās nozares “noņemt skaidu”. VARAM jau izdomājis, kā tam jānotiek – ar sauso ateju reģistrāciju un ikgadēju apkopi, ko veiks speciāli apmācīts dienests, tātad par maksu. Iespējams […]Gunars Janaitis
skriešana, ēšana un citas šanas
- Īsi par manu vēsturiJa tu neko nesaproti no singularitātēm, tad vari tālāk nelasīt. Vai arī vica versa. Bet iespējams Stīvens Hokings ir vienīgais cilvēks uz pasaules, kurš tādiem muļķiem kā es, spēj izkaidrot ko tad tas nozīmē un cik nozīmīgi tas ir visai cilvēcei. Vai arī tieši nav. “Īsi par manu vēsturi” ir Stīvena Hokingsa autobiogrāfija. Lasīt tālākLasīt tālāk […]signis
Vienmēr karsta tēja
- Klejot. III daļa.Līdzīgi kā ar fotokadriem, par kuriem zinu, ka tie nekur neaizbēgs, mēdzu noskatīt vietas, uz kurām gribu aizbraukt kaut kad vēlāk. Tieši tā notika ar Torņkalnu un grafiti, kurus ieraudzīju pa vilciena logu, braucot no Ķemeriem. Sajūta apmēram tāda pati, kā vērojot zvaigžņu lietu – mirklis aizsteidzas ātri, paspēj tikai pastiept roku un, strauji ievelkot […] […]
