Ziema
februāris 2, 2017 Komentēt
Grūtsirdīga dārza ainava ar zilu knaģi
Advertisements
Pirmais sniegs
novembris 4, 2016 Komentēt
Ar šī gada pirmo sniegu sastapos Latgalē. Tas bija jau pasen – aizvakar.
Piezīmes uz kartes malām. Latgale
Oktobris 15, 2016 Komentēt
Šajā uzrakstā, manuprāt, ietverta Latgales cilvēku būtība: sirsnība, atsaucība, izpalīdzība. Nevienā citā Latvijas novadā neko līdzīgu ieraudzīt pagaidām nav izdevies. Piebildīšu, ka arī šajā reizē ķēde bija vaļā.
Pa ceļam. Talsi
jūlijs 24, 2016 Komentēt
Pabijām Talsos uz kādu pasākumu un pirmo reizi nonācām brīvajā mākslas telpā “Baložu pasts”. Telpas, kā jau pieklājas mazbudžeta apstākļiem, bez smalkiem remontiem, tomēr atmosfēra ļoti laba. Read more of this post
Pastaigas dārzā. Zibens
jūnijs 27, 2016 Komentēt
Pēc lielā karstuma iepriecināja spirgtais gaiss un nedaudz arī zibens, kas nedaudz iegaismoja dārzu.
Pastaigas pilsētā. Liepāja. Lielais dzintars
maijs 14, 2016 1 komentārs
“Liepājas dzintars” šovakar ar nelielu miglas piedevu.
Piezīmes uz kartes malām. Augšciems. Dzelzceļš.
aprīlis 23, 2016 Komentēt
Agrā pavasara mikroplenērs Ropažu apkārtnē.
Nejauši nonācu vietā, kur nekad nebija būts. Uz dzelzceļa, kura vairs nav. Agrā pavasara meklējumos iebraucām Augšciemā, kur kādreiz bija dzelzceļa stacija ceļā no Rīgas uz Ērgļiem. Šī vieta radīja nomācošu sajūtu: liela pamesta māja, kurā no vienas puses kāds šobrīd pat dzīvo, no otras – nojaukts perons pie neesošu sliežu ceļa. Puikas ar divriteni un alus divlitreni ceļā uz mežu. Visur kaut kas salauzts vai citādi nekam nederīgs, kam pa starpu žāvējas veļa, apliecinot, ka šeit tomēr dzīvo cilvēki. Read more of this post
Priecīgas Lieldienas!
marts 27, 2016 Komentēt
Daudzi nav redzējuši, kā izskatās putnu ligzdas, kad tās izņem no būrīšiem. Arī man tas bija noslēpums līdz brīdim, kad šopavasar tīrīju putnu būrīšus, lai atbrīvotu tos nākamajiem putniem. Izrādījās, ka tie nebūt nav vienādi čakli: dažs paveic lielu celtniecības darbu un piepilda būri gandrīz līdz skrejai, bet dažam sanāk tikai tāda pavirša haltūra, lai nebūtu jāperē uz cietas grīdas. Ļoti cilvēciski un saprotami.
Priecīgas Lieldienas!
Pastaigas dārzā. 31. janvāris. Sniegpulksteņi
janvāris 31, 2016 Komentēt
Katru pavasari mēģinu notvert to brīdi, kad dārzā sāk ziedēt pirmie sniegpulksteņi. Šis gads ir rekordists – tas notika jau 31. janvārī. Sajūta kā Vācijā, kur daudz gadu garumā janvāra beigās devos uz Frankfurti. Tur allaž jau bija zaļš, pirmās puķes un zem nulles temperatūra noslīdēja vienīgi dažreiz naktīs.
Tā kā uz brīdi augšā ieslēdza nedaudz gaismas, nenoturējos pretī veco lavandu valdzinājumam.
Lasītākie ieraksti
Visgudrākais zaķis
- Komunikācijas stratēģiskās plānošanas kurss (v2016). Kas jauns?Vecs matemātikas likums vēsta, ka ir nepieciešamas ne mazāk kā trīs punktu koordinātes, lai noteiktu funkcijas tendenci. Vakar pēcpusdienā ir izsludināts trešais, nu jau var teikt – ikgadējais, apmācības kurss “Komunikācijas stratēģija digitālajā laikmetā” sadarbībā ar mācību centru “Digital Guru“. Tendence acīmredzama. Galvenā rindkopa no pagājušā gada apra […]
Saprges palaidnības
- Brētliņas un vannas putasBērnībā viss bija labāk. Bet nupat pārliecinājos, ka manai mammai bija taisnība. Viņa nespēja saprast manu apsēstību ar “dzērāju konserviem” – apceptas brētliņas tomātu mērcē. Tikko, 3 naktī, 40 gadu vecumā, sapratu iemeslu, ieraugot atvērtu “Kaijas” konservu. Mūsdienu, metāla bundžā. Uz mani no sulā peldošiem zivtiņu galvu trīsstūrīšiem sērīgi lūkojās brētl […]
Gunārs par būšanām un nebūšanām
- Reklāmas nihilismsAtzīstos – man nav nedz draudzīgu, nedz siltu jūtu pret reklāmu TV, radio, žurnālos, portālos. Nu nav! Reklāma sagrauž manu laiku, kā neaicināta žurka. Ja man ko vajadzēs, ar ko uzbāžās reklāma, tad es to sameklēšu, nopirkšu pats. Kas nepieciešams. Dormeo matraci nepirkšu katru dienu,jo man pietiek ar vienu. Un bezrecepšu zāļu kaudzi arī ne. […] […]Gunars Janaitis
skriešana, ēšana un citas šanas
- Īsi par manu vēsturiJa tu neko nesaproti no singularitātēm, tad vari tālāk nelasīt. Vai arī vica versa. Bet iespējams Stīvens Hokings ir vienīgais cilvēks uz pasaules, kurš tādiem muļķiem kā es, spēj izkaidrot ko tad tas nozīmē un cik nozīmīgi tas ir visai cilvēcei. Vai arī tieši nav. “Īsi par manu vēsturi” ir Stīvena Hokingsa autobiogrāfija. Lasīt tālākLasīt tālāk […]signis
Vienmēr karsta tēja
- Barselona: kalns un grafitiAr Barselonu ir tā. Izejot laukā, nekad nevar zināt, kā diena izvērtīsies, kurā vietā atklāsi ko jaunu, kurā vairs neatradīsi veco, kur nokļūsi ballītē, kur klusā skvērā, kur liksies, ka saulē sildīties sanākuši visi: pensionāri, pusdienojošs pārītis, puisis ar suni, kolorīts pāris, Jēzus, kurš lasa grāmatu, mīlošs geju pāris, kurš dūdo kā turpat staigājošie […]
Advertisements
