
Pēc lielā karstuma iepriecināja spirgtais gaiss un nedaudz arī zibens, kas nedaudz iegaismoja dārzu.
Par lietām, kas ietekmē mūsu ikdienas dzīvi, par fotogrāfiju un attēlu apstrādi
Šogad Līgo vakarā uz brīdi pabijām Dzegužkalnā. Uguns iedegšanas rituāls, “Atštaukas” ar Līgo dziesmām un, kā ierasts, Ilga Reizniece ar “Iļģiem”, Rīgas Danču klubu un trakajām dejām, neticami daudz cilvēku gan vietējo, gan ārzemnieku, šķiet, no visām pasaules malām. Noteikti iespaidīga bija saullēkta sagaidīšana ar “Auļiem”, bet tik ilgi tur nepalikām. Turpināt lasīšanu “Līgošana Dzegužkalnā”
“Liepājas dzintars” šovakar ar nelielu miglas piedevu.
Dārza sajūta pavasarī. Turpināt lasīšanu “Pastaigas dārzā. Tulpju laiks”
Agrā pavasara mikroplenērs Ropažu apkārtnē.
Nejauši nonācu vietā, kur nekad nebija būts. Uz dzelzceļa, kura vairs nav. Agrā pavasara meklējumos iebraucām Augšciemā, kur kādreiz bija dzelzceļa stacija ceļā no Rīgas uz Ērgļiem. Šī vieta radīja nomācošu sajūtu: liela pamesta māja, kurā no vienas puses kāds šobrīd pat dzīvo, no otras – nojaukts perons pie neesošu sliežu ceļa. Puikas ar divriteni un alus divlitreni ceļā uz mežu. Visur kaut kas salauzts vai citādi nekam nederīgs, kam pa starpu žāvējas veļa, apliecinot, ka šeit tomēr dzīvo cilvēki. Turpināt lasīšanu “Piezīmes uz kartes malām. Augšciems. Dzelzceļš.”
Daudzi nav redzējuši, kā izskatās putnu ligzdas, kad tās izņem no būrīšiem. Arī man tas bija noslēpums līdz brīdim, kad šopavasar tīrīju putnu būrīšus, lai atbrīvotu tos nākamajiem putniem. Izrādījās, ka tie nebūt nav vienādi čakli: dažs paveic lielu celtniecības darbu un piepilda būri gandrīz līdz skrejai, bet dažam sanāk tikai tāda pavirša haltūra, lai nebūtu jāperē uz cietas grīdas. Ļoti cilvēciski un saprotami.
Priecīgas Lieldienas!
Neliels papildmateriāls no grāmatas “Koronetes” atvēršanas svētkiem par vienu no viesu dāvanām, kas bija īpaša. Šī iemesla dēļ Edīte lūdza to nopublicēt. Dāvanas autore ir Inguna Sudraba. Grāmatas atvēršanas svētku burzmā Edīte nepaspēja atvērt noslēpumaino skaisto dāvanu kasti. Vēlāk atklājusi, ka zem dāvanas vāka slēpjas fantastiska mājās cepta torte, viņa izteica nožēlu, ka nebija to atvērusi uzreiz, lai parādītu plašākai publikai.
Nākamajā dienā pēc svētkiem Edīte pacienāja arī mūs, un garša bija lieliska! Profesionālajā darbā esmu fotografējis daudz ēdienu, arī tortu, un droši varu teikt, ka šis ir meistardarbs. Nākas novērot, ka bieži tortes, kas pa gabalu izskatās ļoti labi, kvalitātes dēļ nav fotografējamas tuvplānā. Šajā tortē, kas veidota kā atsauce Edītes vainagu izstādei Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, katra vissīkākā detaļa ir nostrādāta perfekti.
Ja Sudrabas kundze šo hobiju izlemtu pārvērst profesionālā darbībā, viņa nešaubīgi gūtu panākumus!
Katru pavasari mēģinu notvert to brīdi, kad dārzā sāk ziedēt pirmie sniegpulksteņi. Šis gads ir rekordists – tas notika jau 31. janvārī. Sajūta kā Vācijā, kur daudz gadu garumā janvāra beigās devos uz Frankfurti. Tur allaž jau bija zaļš, pirmās puķes un zem nulles temperatūra noslīdēja vienīgi dažreiz naktīs.
Tā kā uz brīdi augšā ieslēdza nedaudz gaismas, nenoturējos pretī veco lavandu valdzinājumam.