Šodien Ikšķiles kapos pēdējā gaitā pavadījām Marutu Raudi. Talantīgu, spilgtu, drosmīgu, darbīgu, sirsnīgu cilvēku. Mums bija tas prieks un gods gan strādāt kopā dažādos projektos, gan piedzīvot Marutas rīkotās balles. Tik latviska un vienlaicīgi apbrīnota arī citur pasaulē: porcelāns un gleznas aizceļoja arī uz citām valstīm. Gan izstādēm, gan privātkolekcijām. Viņa mācēja gan radoši un pamatīgi strādāt, gan tikpat krāšņi atpūsties. Viņa vienmēr gribēja palīdzēt visiem, kam grūti, aprūpēti bija visi, sākot ar sunīti Loti, beidzot ar vismazāko puķīti Marutas dārzā. Dārzs bija viena no Marutas lielajām kaislībām. Mūsu daudzo tikšanās reižu laikā, lai cik grūtos un sarežģītos dzīves brīžos tās būtu notikušas, kādā brīdī Maruta teica: nu, iesim paskatīties dārzu! Un tad mēs gājām no viena auga pie otra, kamēr visi bija apraudzīti. 2013. gadā izdevām kalendāru “Puķes no mammas dārza” Marutas darinātajās porcelāna vāzēs.
Daudz esam fotografējuši ēdienus Marutas skaistajos traukos, gan baltos, gan apgeznotos. Pat paši vienkāršākie produkti tajos izskatās cēli un valdzinoši. Ja foto sesijas notika viņas mājās, tad kā uz burvju mājiena Maruta nesa jaunus un jaunus rekvizītus, dažādas drapērijas, augļus, ziedus, un darbs bija kā krāsains piedzīvojums.
Marutas mākslā bieži varēja sastapt eņģeļa tēlus un dabas motīvus. Lai Tev viegli Tajā Saulē, kopjot Dieva dārzus!
Sandra un Valdis
Man nebija tas gods Marutu personīgi pazīt, tik redzēju attēlos un dzirdēju runas par viņas skaistajām vāzēm. Tikai dvēseliski skaista personība spēj izstarot prieku citiem… Kaut nepazinu, bet, lai mana līdzjūtība viņas tuvajiem palicējiem.