#W10LV. Desmitā diena.

Virsma

Gluži ātri ir pagājušas 10 dienas. Šis ir #W10LV pēdējais “oficiālais” ieraksts. Varbūt iesprauksies vēl pa kādam, bet tam jau būs vairāk nejaušības raksturs.

Atceros, ka padomju laikā parastais padomju cilvēks (parindeņu tulkojums no “простой советский человек“), ja viņam bija izdevies kaut ko iekrāt no savas nepārspīlētā apjoma aldziņas un uzdomāja paceļot, nevarēja vis doties, kur ienāk prātā, bet vienīgi pavazāties pa plašo brālīgo republiku saimi. Lai parastajam padomju cilvēkam būtu lielāks gandarījums un prieks par savu lielisko Dzimteni, pastāvēja arodbiedrības, kuras dažkārt no savāktajiem līdzekļiem atbalstīja atvaļinājuma pavadīšanu ceļojot un piešķirot īpaši lētas ceļazīmes uz iepriekš saskaņotiem punktiem ar iepriekš saskaņotiem maršrutiem. Īpaši labi nepārzinu, kas tika piedāvāts, piemēram, Kirgīzijā, bet Latvijā viens no obligātajiem ceļojumu maršrutiem bija dažādu kapu un kara piemiņas vietu apmeklējums. Ja cilvēks ieradās Latvijā kaut uz dažām dienām, viņam bija skaisti sastādīts plāns, kas nodrošināja, lai neviens no svarīgajiem piemiņas punktiem nebūtu aizmirsts. Tad neatlika vairs daudz laika dažādām muļķīgām un nevajadzīgām izklaidēm.

No rīta pieceļoties un pārliecinoties, ka  meteorologu draudi par skaistāko atvasaras dienu Latvijas vēsturē rādās būt patiesi, nolēmām, ka palikt Rīgā būtu nepareizi. Paskatījos mūsu viešņas Virsmas ceļojumu vēsturi, cik nu to var izsekot pēc atmiņā palikušajām WiFi adresēm, un konstatēju, ka viņa nav redzējusi gandrīz neko ārpus Rīgas. Tādēļ pēdējā dienā izlēmām viņai izveidot nelielu kultūras programmu un aizvest ekskursijā. Lai cik svarīga sadaļa katra latvieša dzīvē ir kapiņiem un skaistai un pareizai to kopšanai, šo seno tradīciju vazāties pa kapsētām nolēmām šoreiz izlaist, un devāmies uz Vecumnieku novadu pie keramiķa Leonīda Kupča.

Lauku ceļš

Jauni iespaidi, skaisti, tikko no cepļa izņemti trauki, garšīgas pusdienas svaigā gaisā, Virsmai patika pilnīgi viss. Pēc pusdienām viņa ērti iekārtojās Sandras klēpī un piekrita mazliet pastrādāt. Šoreiz nebija pārāk daudz darba, vienīgi nieka Word fails ar Leonīda stāstījuma pierakstiem un garšīgo pusdienu recepti. Ir aizdomas, ka to jau šodien varēs apskatīt Garšīgās Latvijas mājas lapā. Piebildīšu, ka mums šis bija veiksmīgs brīdis. Lasīju, ka Markam negāja tik veiksmīgi un viņš, vairākkārt “uzkaroties” Word, zaudēja datus. Mums līdz šim viss veicās. Arī uz Mac, jau vairākus mēnešus lietojot jauno Microsoft Office, par Word pagaidām nav nācis sūdzēties (pie tam, tas beidzot pazīst latviešu valodu arī uz Mac datoriem!), man drīzāk ir iebildumi pret Excel dīvainībām, pie kurām pagaidām vēl tā arī neesmu pieradis. Par planšetes lietošanu arī Sandrai tikai pozitīvas atsauksmes: ērti lietot, pateicoties gluži lietojamajai tastatūrai, viegla un, kas svarīgi šādās interviju reizēs, atšķirībā no portatīvā datora, kas ir lielāks un masīvāks, planšete ir daudz neuzkrītošāka un nenorobežo no runātāja.

VO_9240470

Pēc darba Virsma vēl nedaudz pastaigāja pa dārzu, kā arī ielūkojās Leonīda darbnīcā un pamēģināja, kā ir sēdēt pie virpas. Un sarunāja, ja būs labvēlīga situācija, viņa mēģinās Leonīdu, ar kuru jau bija paguvusi sadraudzēties, vēlreiz satikt arī Miķeļdienas gadatirgū šīsnedēļas nogalē.

Atceļā vēl piestājām papriecāties par skaisto dabu, miglu un saulrietu, bet tas jau ir cits stāsts. Jo Virsma pēc svaigā gaisa un daudzajiem iespaidiem iemiga, tiklīdz mašīna sāka braukt.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: