Pastaigas Rīgā. 25. janvāris. Sarma
janvāris 25, 2014 3 komentāri
Ziema joprojām pusgatava. Tikai aukstums un nedaudz sarmas.
Un nedaudz krāsainas gaismas.
Advertisements
3 Responses to Pastaigas Rīgā. 25. janvāris. Sarma
Komentēt
Lasītākie ieraksti
Visgudrākais zaķis
- Komunikācijas stratēģiskās plānošanas kurss (v2016). Kas jauns?Vecs matemātikas likums vēsta, ka ir nepieciešamas ne mazāk kā trīs punktu koordinātes, lai noteiktu funkcijas tendenci. Vakar pēcpusdienā ir izsludināts trešais, nu jau var teikt – ikgadējais, apmācības kurss “Komunikācijas stratēģija digitālajā laikmetā” sadarbībā ar mācību centru “Digital Guru“. Tendence acīmredzama. Galvenā rindkopa no pagājušā gada apra […]
Saprges palaidnības
- Varbūt tā bija jaunībaGada beigas. Visi skrien. Nevienam nav laika. Kaut kur tur ārpus, kur manis nav un varbūt nekad nav bijis un nebūs. Viss notiek bez manis. Tik jokaini to piefiksēt, jo tikpat labi es varētu būt tikai mākslīgais intelekts, kas kaut ko reflektē sociālajos tīklos, bet visi domā, ka es vēl te esmu. Bet ne velna. […]
Gunārs par būšanām un nebūšanām
- Līdzjūtības gadadienaFiled under: Attiecības, Fotogrāfija, Informācija Tagged: bezsaimnieka dzīvnieki, kinologs, Ulubele, voljērs, ķēdeGunars Janaitis
skriešana, ēšana un citas šanas
- Īsi par manu vēsturiJa tu neko nesaproti no singularitātēm, tad vari tālāk nelasīt. Vai arī vica versa. Bet iespējams Stīvens Hokings ir vienīgais cilvēks uz pasaules, kurš tādiem muļķiem kā es, spēj izkaidrot ko tad tas nozīmē un cik nozīmīgi tas ir visai cilvēcei. Vai arī tieši nav. “Īsi par manu vēsturi” ir Stīvena Hokingsa autobiogrāfija. Lasīt tālākLasīt tālāk […]signis
Vienmēr karsta tēja
- 557 dienas bez alkoholaTas notika īsi pēc 2015. gada sagaidīšanas, kad pēc kārtējās pasēdēšanas vieglā reibonī nācu mājās. Tik ļoti kaitināja tas, ka reibst galva. Patiesībā tas kaitināja jau kopš tā brīža, kad dušā dabūju smadzeņu satricinājumu. Pieturiet zirgus, smīnētāji, tur nav pat puses no tā, ko jūs tikko uzbūrāt acu priekšā, jo dabūt ar dušas klausuli pa […] […]
Pirmā bilde ir brīnišķīgs mēbeļaudums.
Skaisti daba auž.
Otro noaust būtu grūtāk, varbūt vienīgi aužot gobelēnu.
Otrais ir zīds. Apgleznots. Un vēl virsū kas spiests. Darbs kārtās tur ir. 😉