Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākumi notiek visapkārt: grāmatu ķēde, ugunsskulptūru čempionāts, muzikālais gaismas uzvedums, mākslas aktivitātes un mūzika autoostā un Centrāltirgū utt. No savas puses gribēju padalīties ar nelielu reportāžu no atklāšanas dienas pasākumiem Centrāltirgus gaļas paviljonā.
Jāteic – tas bija ļoti patīkams pārsteigums. Pirmkārt jau par to, ka, neskatoties uz manu pagaidām nenokārtoto akreditāciju Rīga 2014, šoreiz bija iespēja brīvi fotografēt tirgū, nesaņemot aizrādījumus. Tomēr svarīgākais bija interesanti izplānotā un, kas vēl patīkamāk, arī labi novadītā atklāšanas programma (par pārējiem paviljoniem īpaši daudz nezinu, bet, cik dzirdēju, gaļas paviljonā bija visomulīgāk). Ja pareizi saprotu, paldies par to varam teikt režisorei Kristai Burānei!
Bija interesanti un bija patiesi sirsnīgi: paviljona darbinieku stāsti, ielu vingrotāju priekšnesumi un kora “Balsis” dalībnieku dziedošais atbalsts gaļas tirgotājiem. Īpaši iespaidīgs bija noslēguma dziedājums uz improvizētā angāra balkona, kur tika izpildīts lieliskais Edgara Raginska dziesmu cikls. Šis, šķiet, varētu būt labs paraugs pasūtījuma darbiem, kad rezultāts ir augstvērtīgs nevis samocīts. Tas tapis sadarbībā ar Annu Auziņu, kura ļoti veiksmīgi apdarināja tirgū pierakstītās sarunas, pārvēršot tās dziedamos tekstos.
Šeit ieskatam neliela filmiņa, kuru Youtube ievietojis Ivars Bušmanis:
Viens no balstiem un “stūrakmeņiem” šeit ir pieredzējušais un vairāk kā trīsdesmit gadus tirgū strādājošais gaļas izcirtējs Kārlis Pumpuriņš, kuru atceramies arī no filmas “Mans draugs nenopietns cilvēks”. Viņš, būdams arī vairākkārtējs pasaules rekordists svarcelšanā, daļu no saviem stāstiem šajā dienā veltīja atmiņām par savu sportisko aktivitāšu laiku.
Tiem, kuri šajā dienā pirka gaļu, bija iespēja iegūt pievienoto vērtību – kāda (vai kādu) veltījuma dziesmu kora “Balsis” dalībnieku priekšnesumā.
Arī mēs iegādājāmies kādu gabalu pusdienām
no draudzīgās pārdevējas Rūtas Balodes
par ko pateicībā ieguvām arī Kristīnes un Kristas dziedātu dziesmu. Gribēju nopelnīt vēl vienu un nopirku cūkas asti sunim. Pirkums sanāca samērā necils, 17 centu, kā rezultātā arī dziesma bija pavisam īsa (šķirojam, šķirojam, kam, par ko un cik daudz:)). Tomēr mūsu sunītis mājās ar ieguvumu bija vairāk kā apmierināts:
Ko mēs izdarījām ar pārējo nopirkto gaļu, varbūt pastāstīšu citā reizē un varbūt arī citā vietnē. Tas, kam variet ticēt droši – bija ļoti garšīgi.
Nedaudz vairāk attēlu no pasākuma klāt pievienotajā galerijā.
