Citādas Lieldienu olas – ticējums
aprīlis 8, 2012 Komentēt
Tiem, kuri Lieldienās ēd nevārītas olas, tās nav arī jākrāso.
Bļodiņa no Marutas Raudes radošajiem krājumiem
Advertisements
Lasītākie ieraksti
Visgudrākais zaķis
- Komunikācijas stratēģiskās plānošanas kurss (v2016). Kas jauns?Vecs matemātikas likums vēsta, ka ir nepieciešamas ne mazāk kā trīs punktu koordinātes, lai noteiktu funkcijas tendenci. Vakar pēcpusdienā ir izsludināts trešais, nu jau var teikt – ikgadējais, apmācības kurss “Komunikācijas stratēģija digitālajā laikmetā” sadarbībā ar mācību centru “Digital Guru“. Tendence acīmredzama. Galvenā rindkopa no pagājušā gada apra […]
Saprges palaidnības
- Vīnys buobys! S prazdņičkom!Pavasars it kai byutu, it kai nabyutu. Snīga da besa, a saule jau sylda nu vysa spāka. Nav švaki. Lobuok snīgs martā, ni dubli februarī. Zīma gols golā saguoja šmuka, koč i pošuos beiguos. Juocer, ka i vosora taida byus. Bet naba par laika apstuoklim es raksteitu 3 naktī. Koč i Naktineica ir nakšuneica. Šudiņ … Continue reading Vīnys buobys! S prazdņičkom! […]
Gunārs par būšanām un nebūšanām
- NEPRĀTĪGĀ SĒKLIŅAPiecstāvu ēkas ugunsmūrī, ieraugot zaļojam šo kociņu, kas sācis augt no neprātīgas, liktens vēja dzītas sēkliņas, mani pārņēma žēlums un bezcerīgas līdzības sajūta ar kādu mums labi zināmu valsti. Vai mēs paši apzinamies, ka mūsu saknēm ir piemērota vieta augšanai, attīstībai, turpinājumam? Vai tikai nepierādāma pozitīva apliecinājuma vietā viltus cerību nāk […]Gunars Janaitis
skriešana, ēšana un citas šanas
- Īsi par manu vēsturiJa tu neko nesaproti no singularitātēm, tad vari tālāk nelasīt. Vai arī vica versa. Bet iespējams Stīvens Hokings ir vienīgais cilvēks uz pasaules, kurš tādiem muļķiem kā es, spēj izkaidrot ko tad tas nozīmē un cik nozīmīgi tas ir visai cilvēcei. Vai arī tieši nav. “Īsi par manu vēsturi” ir Stīvena Hokingsa autobiogrāfija. Lasīt tālākLasīt tālāk […]signis
Vienmēr karsta tēja
- Barselona: kalns un grafitiAr Barselonu ir tā. Izejot laukā, nekad nevar zināt, kā diena izvērtīsies, kurā vietā atklāsi ko jaunu, kurā vairs neatradīsi veco, kur nokļūsi ballītē, kur klusā skvērā, kur liksies, ka saulē sildīties sanākuši visi: pensionāri, pusdienojošs pārītis, puisis ar suni, kolorīts pāris, Jēzus, kurš lasa grāmatu, mīlošs geju pāris, kurš dūdo kā turpat staigājošie […]
Advertisements
