Jauno gadu gaidot

Šoreiz kaut kas pozitīvāks un pavisam nesarežģīts.

Pirmkārt, saņēmu pirmo vārda dienas (kas vēl aiz kalniem) dāvanu. Ne daudz, ne maz, bet tieši to, par ko pirms dažām dienām runāju.Mājas sarunā izteicos, ka viens, no nedaudzajiem “estrādes” māksliniekiem, kura koncertu gribētu redzēt dzīvē, ir Al Di Meola. Bez kādas īpašas cerības, ka tas varētu tā vienkārši piepildīties. Izrādījās, ka visu var pierunāt, jo vakar saņēmu biļeti ne uz ko citu, kā tieši viņa koncertu, kas notiks vēl šogad, 19. decembrī Latvijas Nacionālajā Operā! Latvijā notiek arī pozitīvi brīnumi!

Otra lieta arī saistās ar tuvojošos jauno gadu. Jāsāk gatavot dāvaniņas. Viena no jau tradicionālajām lietiņām ir puķu kalendārs, kuru dāvinām saviem draugiem un sadarbības partneriem.  Tas saucas “Puķes no mammas dārza“, kaut lielākā daļa ziedu ir no mūsu pašu dārza. Tāds ir paša šī projekta nosaukums, kas pieder pie mūsu iecerētā cikla “Latviskais dzīvesstils. Identitāte.“, kurā mēģinām apzināt dažādas Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem tuvas un būtiskas ikdienas lietas, tradīcijas, ieražas un nodarbes. Puķes, kā mammas tās kārto vāzēs, tikko nogrieztas dārzā vai saplūktas tuvējā pļavā. Vienkārši, nesamāksloti, bez kādiem floristu priekšrakstiem. Ēdieni, ēšanas kultūra, viesmīlība un dažādās galda klāšanas tradīcijas, kas izdzīvojušas cauri paaudzēm un ir aktuālas joprojām. Amatniecība kā izdzīvošanas  un iztikas pelnīšanas veids un amatniecība kā mākslinieciskās pašizteikšanās veids. Tā droši vien kādu brīdi varētu turpināt, bet šoreiz es gribēju tikai par puķēm. Un par šo vienu kalendāru. Esmu solījis dažiem, kuri vēl nevar tos saņemt (jo drukāt, šķiet, sāksim tikai nākamajā nedēļā), ka vismaz attēlus varēs apskatīt jau iepriekš. Šis varētu būt vienkāršākais veids, lai nav jāsūta katram atsevišķi.

Vāka kadrs 2012. gada kalendāram

Katram gadam koncepcija ir atšķirīga. Šis ir jau septītais gads un šajā reizē doma bija balto krāsu. Baltas bildes baltās, caurspīdīgās vai puscauspīdīgās vāzēs, kuras mums izvēlēties laipni atļāva salona “Siena” virsvadonis Uģis Pīrs (paldies viņam par atsaucību!).  Puķes, protams, ir krāsainas, tomēr kopējo noskaņu gribējās saglabāt baltu. Tādēļ arī ciparu bloki šoreiz tika veidoti krāsaini, lai atslogotu un izceltu gaišo attēlu daļu. Šeit ieskatam pirmais mēnesis ar visu kalendāra daļu.

Pārējās bildītes tikai kā bildītes, jo datora monitorā nav ērti aplūkot garus vertikālus kadrus. Jāpiebilst, ka dzīvē tie ir košāki, tā kā šeit ielādētie attēli ņemti no ofseta drukai sagatavotajiem materiāliem un zaudējuši nedaudz krāsainības. Krāsu telpai ir nozīme, tomēr varbūt, ka ne vienmēr tik ļoti būtiska.

Pārskatīju un sapratu, ka CMYK bildītes šajā vietnē tomēr izskatās blāvas. Varbūt kaut kad saņemšos nomainīt pret citām, tomēr tuvākajās dienās to nesolu.

Beigās vēl jāpiebilst, ka šo bilžu galvenā vaininiece ir Sandra Ošiņa, kuras kā jau mammas goda lieta bija šīs puķes tik skaisti sakārtot vāzēs. Tā kā stils un ziedu kompozīcijas ir viņas iztēles un roku darbs!

Advertisements

19 Responses to Jauno gadu gaidot

  1. saprge says:

    un kā šito visu var dabūt gatavu. skatās un brīnās.

    • Valdis Ošiņš says:

      Īsā recepte: ņemam kādu tuvākajā apkārtnē atrodamu vāzi vai burku, dažas puķes, sakrāmējam iekšā un noliekam trauku uz galda. Ja paredzēts ķimerēties ilgāk, vēlams ieliet traukā ūdeni. Mazliet pagrūstām puķes, lai izskatās mākslinieciskāk. Ja šķiet, ka ir par maz, ņemam vēl dažas, ja par daudz, liekās noliekam blakus traukam uz galda. Tad pārvietojamies aiz fotoaparāta un spiežam slēdzi. Tālāk filmiņas attīstīšana un bilžu kopēšana, bet tās jau tādas tehniskas darbības:).

      Garā recepte: labāk nesākšu, jo klusā daba kā žanrs ir patiesi sarežģīta, lai kas netiktu fotografēts.
      Patiesībā nezinu, manuprāt galvenais nosacījums ir patikšana to darīt.

  2. Kalendāru ziedi nevīst. Darot prieku citiem, labāks prāts turas pašiem… Tas par mums, nevis par viņiem, kuriem “mums” neskaitās…

    • Valdis Ošiņš says:

      Manuprāt svarīgi to darīt ar prieku, jo tad ir cerība, ka arī tajos, nevīstošajos, varēs sajust to pozitīvo enerģiju, kas dos prieku arī citiem, kuri uzlūkos rezultātu. Īpaši ja runājam par kalendāriem, ar kuriem jāpavada kopā ilgs laiks.

  3. Inga says:

    Vai šādu varētu kkur iegādāties savai mammai? 🙂

    • Valdis Ošiņš says:

      Tā kā šis kalendārs nav komercprojekts, tad mēs labprāt piedāvātu iegūt tādu savā īpašumā, kļūstot par sadarbības partneri:). Šādā gadījumā nav jādara neko īpašu. Kā jau rakstīju komentārā iepriekš, šī ir daļa no cikla par latvisko dzīvesstilu, kura ietvaros patreiz apzinām ēšanas tradīcijas un ģimenēs pārmantotās receptes. Varbūt Jums ir zināma kāda saimniece/saimnieces, kuras varētu uzrunāt šajā sakarā? Man ir Jūsu e-pasta adrese, tā kā droši vien uzrakstīšu vēstuli ar sīkākiem skaidrojumiem.

  4. Rita says:

    Vai būtu iespējams šo kalendāru iegādāties?

  5. Priecē ne tikai kalendārs (atkal jo sevišķs), bet arī konversācijas, kas zem tā 🙂
    Jāaiziet uz veikalu pēc filmiņām…

    • Valdis Ošiņš says:

      Tas par filmiņām bija vairāk tā kā Ilzei, kura visu laiku cīnās pret fotografēšanu, kaut gan patiesībā viņai to vajadzētu darīt, jo ir gan galvā gan sirdī. Vienīgi jau ilgāku laiku nevar nekādi atrast vāciņu savam plastmasas objektīvam:).

  6. Maija says:

    it kā vienkārši, tomēr nesatricināmi.. pārliecinoši!
    Tik šī vienkāršība prasa gana daudz radoša redzējuma, gaumes un prasmju..
    Nudien žēl, ka tas nav komercprojekts. Iegādātos šādu kalendāru, ko gardināt acis un sirdi ne tikai viena gada garumā..
    Pat kārotu šo to ierāmēt, kā darīju padomijas laikos, ja laimējās nopirkt kādu foto kalendāru.
    Krāšņu 2012. gadu!

  7. ilze says:

    Skatos, priecājos, atkal skatos un atkal priecājos. Rādu kolēģiem – priecājamies visi!
    Šis nu ir tāds, ko gribas ikdienā blakus un arī padot tālāk…
    Sajūtas lieliskas!
    Arī iedvesmojoši. Paldies!

    • Valdis Ošiņš says:

      Ak, mums arī pašiem šoreiz šķiet, ka ir sanācis gluži labi. Gribējām balto sajūtu, iznāca vēl arī nedaudz simboliska kompensācija laika apstākļiem, ņemot vērā, ka ziemas kā nav, tā nav.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: