Nr. 101 – apkopojums

Ne čiku, ne grabu, ar visu slinkošanu esmu nonācis pie trīsciparu skaitļa savā dienasgrāmatā. Sākotnēji biju jau sadomājies, ka šīs dienasgrāmatas dzīve mainīsies vai vismaz ieviesīs man kādu lielu skaidrību pie pirmā apaļā skaitļa. Tam taču vajadzētu ieviest kādu skaidrību, dot pamatu izvērtēt, lai varu 100. ierakstā pastāstīt, kā būs uz priekšu. Izlemt un rīkoties saskaņā ar jaunpieņemto plānu. Visi zina par šādām ilūzijām un visi tās ir piedzīvojuši, kā jau no bērnības pierasto apņemšanos katra gada beigās – lai nu ir, kā ir tagad, bet no Jaunā gada es rīkošos pavisam citādi, daudz pareizāk! Tomēr viss turpinās, kā ierasts…Ir ļoti maz tādu, kuri to spēj. Pie tam, kurš var pateikt, ka tāda stīva turēšanās pie kaut kā pagātnē nolemta tiešām būs pareiza? Tomēr skaitlī 100 ir kas maģisks un par to vēl paturpināšu kādos nākamajos ierakstos.

Tāpat arī ar šīs reizes apņemšanos – ne nu paspēju noganīt to 100. ierakstu, ne arī esmu guvis kādu brīnišķu apskaidrību, par ko tieši kā vienīgo man gribētos tik konkrēti rakstīt. Jo apkārt ir tik daudz dažādu notikumu! Un arī mani pašu interesē pārāk dažādas lietas, ja arī ne par visu rakstu. Līdz šim esmu mēģinājis izvairīties no rakstīšanas par darba lietām, izņemot gadījumus, kad kāda informācija var noderēt arī citiem. Neesmu rakstījis par politiku, kaut reizēm tik ļoti gribas to darīt, jo man, kā jau katram latvietim, ir savs viedoklis par to, kā būtu pareizāk. Tomēr, tā kā tas pamatojas uz visnotaļ apšaubāmas kvalitātes informāciju, ko mēs gūstam no masu medijiem un apkārtējiem cilvēkiem virtuves sarunās, šķiet būtu labāk nesākt, un diezin vai kādreiz nopietni mēģināšu nokļūt tam daudz tuvāk, tā kā neesmu sastāvējis nevienā partijā un arī neplānoju to darīt. Cilvēki, kuri izvēlas politiku kā savu dzīves veidu, visbiežāk to dara vai nu naudas vai slavas dēļ, un daudz retāki ir gadījumi, kad to dara ar patiesu vēlēšanos kaut ko mainīt valsts un tautas dzīves kvalitātēs. Veiksmīgākā kombinācija varētu būt tā, ja šī slavas kāre sakrīt ar izcilu prātu kombinācijā ar vēlmi darīt kaut ko arī sabiedrības, ne vien savā labā. Tādā gadījumā mēs iegūstam īstu valsts vīru vai sievu, kurš/kura pozitīvā veidā spēj ietekmēt procesus valstī un kuru pēc tam atceras paaudzēm ilgi. Bet šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti. Mans novēlējums politiķiem un viņu “maizes tēviem” būtu tāds, ka ir noderīgi padomāt par to, kas varētu tikt uzrakstīts viņu nekrologā (lai cik nepatīkami būtu par to domāt). Varbūt, ka viņiem vajadzētu mēģināt pašiem tādu uzrakstīt par sevi, tādu pavisam īsu kopsavilkumu par savu dzīvi, ar ko viņi gribētu palepoties mūža galā; es ticu, ka daļai tas palīdzētu saprast, kā rīkoties. Diezin vai kāds gribētu rakstīt “Biju izcils kampējs”, vai ” Biju varaskāra maita”. Varbūt to jāievieš Saeimā kopā ar zvēresta nodošanu?

Neesmu daudz rakstījis par ekonomiskajiem jautājumiem, ja arī šajā jomā saprotu nedaudz vairāk. Gandrīz nemaz neesmu rakstījis par grāmatām, kuras esmu izlasījis, vai kuras vēl gribētu izlasīt, kaut arī lasīšana ir viena no manām lielākajām atkarībām. Bez grāmatām man būtu grūti dzīvot, tāpat kā bez vienkāršā latviešu ēdiena. Šeit būtu ko teikt kādam psihoterapeitam sakarā ar atkarībām:). Vakar ieviesu sānu sadaļu ar šī brīža lasāmajām grāmatām. Pašlaik ieliku tur divas, kaut, atšķirībā no daudziem maniem paziņām, ļoti reti lasu vairāk par vienu grāmatu reizē. Izņēmumi ir kādas “ilgspēlējošās” grāmatas, kurām reizēm vajag kaut ko pārmaiņām dažādiem noskaņojumiem. Atceros, ka, lasot patiesi aizraujošos, bet neticami garos Lēnijas Rīfenštāles memuārus, paralēli izlasīju kādas piecas citas grāmatas. Pie lasīšanas nepieskaitu specifisko literatūru, kura saistās ar darbu/izglītošanos un kura tiek lasīta paralēli visu laiku.

Izlēmu, ka rakstīšu arī uz priekšu par visu ko, varbūt pamainot uzsvarus. Iespējams, ieviesīšu kādu jaunu sadaļu. Patreiz pilnīgi prasās biežāk uzdoto jautājumu daļa, jo, pārskatot atslēgvārdus, pēc kuriem atrasts mans blogs, ir skaidi redzama vesela tēmu rinda, par kurām varētu rakstīt, jo meklējumi notiek nemitīgi. Lai gan iespējams, ka par visām tēmām nespēšu palīdzēt :). Kuriozi, bet visbiežāk (katru dienu vairākas reizes pēdējā gada laikā) meklētais vārds, pēc kura nonāk manā dienasgrāmatā, ir etiķkoks:). Varbūt jāizveido tirdzniecības sadaļa, kurā, paralēli informācijai, varu piedāvāt iegādāties dažādus kokus un krūmus. Mums, piemēram, katru pavasari ir neskaitāms daudzums ar kļavu stādiņiem, vasarā ir pieejama virza un vēl citas nezāles:), neapbūvētajā teritorijā aiz sētas ir visas iespējamās pļavu zāles un īpaši izcili suņuburkšķi! Jūtos neticami meklēts arī pats, jo mans vārds un uzvārds iekļuvis otrajā vietā pie meklēšanas (arī ar biežumu vismaz reizi dienā). Vai tas liecina par kādu nebūt popularitāti? Vai vienkārši neveselīgu interesi? Varbūt mani meklē tie, kuri ir ieraudzījuši manu vārdu uz rakstāmlietu veikala un grib redzēt, vai tāds personāžs tiešām dzīvē pastāv un kā izskatās? Skatoties pēc reģistrācijas datiem, pirms dažiem gadiem Rīgā bija vēl viens Valdis Ošiņš, gan dzimis 1919.gadā.Toreiz sajutos labāk, ka neesmu tāds viens, bet nezinu, vai joprojām tā ir.

Ļoti daudz ir meklējumu par fotogrāfiju un ar to saistītām tehniskām lietām, tādēļ mēģināšu laiku pa laikam rakstīt arī par tām, veidojot tās kā atbildes konkrētajiem jautājumiem.

Un pateicos visiem, kuri lasa manus pierakstus! Un ceru, ka kādreiz kaut kas no tā noder arī Jums! Uz tikšanos nākamajā simtā!

Advertisements

7 Responses to Nr. 101 – apkopojums

  1. saprge says:

    jubilejai sveiks!
    šodien pamanīju, ka gadījumā, ja izšūpošos kādam rakstam, tas būs 1000.
    apsveru domu padzēst daļu arhīva spama, jo 4 cipari izklausās baisi.

    • Valdis Ošiņš says:

      Paldies par apsveikumu! Tu jau esi kārtīga grafomāne! Man ar manu slinkumu tādu uber-skaitli diezin vai izdosies piedzīvot. Pie tam, ja es paskatos savus ierakstus, droši lielu daļu tāpat varētu dzēst ārā un pēc pusgada vēlreiz veikt 101. ierakstu :).

      • saprge says:

        daļa ierakstu jau ir tikai twitpic bilžu imports caur posterous. no laikiem, kad pārvācos un sataisīju bardaku, ko tā arī nav bijis vēlēšanās sakārtot. 🙂

      • Valdis Ošiņš says:

        varbūt šeit strādā brīnišķais princips par kvantitātes pāreju jaunā, augstākā kvalitātē…

      • saprge says:

        tad tam prasītos restart – visus krāmus izmest no atvilknes un tad likt atpakaļ.

      • Valdis Ošiņš says:

        šis mūsdienās prasās ļoti daudz kam. Es, piemēram, labprāt restartētu arī sevi, lai nebūtu galvā tik daudz šīs pilnīgi nederīgās garāmejotsaķertāsitkāinformācijas. Ļoti gribētos. Tādēļ sāku staigāt uz cigun. Varbūt pēc gada varēšu restartēties:).

      • saprge says:

        tik vien vajag kā brīvu laiku un ātru datoru. bet ir viss pārējais, izņemot tos abus.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: