Latvija – stagnācija vai attīstība

Izlasīju vakardienas la.lv publicēto interviju ar jubilāru-ekonomistu Jāni Ošleju. Ar nokavēšanos arī es no sirds novēlu viņam daudz laimes un panākumu! Jo godprātīgi un zinoši cilvēki mums ir nepieciešami, ja gribam arī nākotnē redzēt kartē tādu nosaukumu kā Latvija. Pārdomas par to, kas notiek, vai kam būtu jānotiek ar Latviju, noteikti nodarbina visus cilvēkus, kuri dzīvo mūsu valstī un kuriem nav vienaldzīgs kā Latvijas, tā arī pašu liktenis un kuri nav nolēmuši tuvākajā laikā bēgt uz kādu drošāku vietu. Nepazīstu Ošleja kungu personīgi tomēr esmu neklātienē masu mēdijos un sociālajā vidē ar interesi sekojis viņa gandrīz perpendikulārajam valsts patreizējai politikai viedoklim. Viņš, šķiet, vismaz publiski redzamā veidā, ir dedzīgākais lata devalvācijas un Latvijas kā rūpniecības lielvalsts idejas atbalstītājs. Un prot to pamatot! Ideālisms pāri visam! Jo bez tā nemaz nav iespējams realizēt augstas idejas un paveikt lielus darbus. Ir skumji redzēt, kas līdz šim ir noticis un arī šobrīd notiek Latvijā, kombinatorika pāri visam, lielākā daļa no “pieejamā”, jau ir apgūta, palikuši vēl tikai daži garšīgi objekti, kurus arī vajadzētu kaut kā “aizkombinēt”. Un tad jau valsts varēs sākt no jauna savu attīstību ar tādu vai citādu valdību, atbilstoši savam nabadzības un atpalicības stāvoklim. Tad noteikti varēsim sākt domāt bezmaz vienīgi par rūpniecību, jo šī brīža izplatītākais uzņēmējdarbības veids – pakalpojumu sniegšana – nebūs īpaši aktuāls aiz tā iemesla, ka uz to brīdi nebūs, kas spēj šos pakalpojumus apmaksāt. Pie tam, ja vēl pakalpojumi ir tik draņķīgi, kā, piemēram, mūsu zemākās cenas konkursos iegūtie ceļi vai bezmaksas medicīna, varbūt, ka labāk tādu nav. Tad varam uzskatīt, ka dzīvojam saskaņā ar dabu un sliktais, kas notiek, ir stihija, ar ko samierināmies un zinām, ka pašiem vien par sevi jārūpējas, jāstaigā kājām un jādakterējas ar pašu salasītām zāļu tējām.

Tik tālu skaidrs, ka rūpniecība varētu veidot pievienoto vērtību un daudz jaunu darba vietu. Ļoti daudz kas no intervijā teiktā šķiet pareizi un ir patiesi žēl, ka tas ir tikai kā vīzija. Tas, kam nepiekrītu Ošleja kunga apgalvojumos, ir stāsts par strauju izaugsmi: … primārajam mērķim jābūt samazināt bezdarbu un nodrošināt strauju izaugsmi… Domāju, ka šis vairāk ir populistisks teksts, jo strauja izaugsme no tā neradīsies. Tas, ko šāda ievirze veiksmes gadījumā varētu sniegt, ir pakāpeniska, tomēr plānojama un stabila izaugsme, ja rūpniecība ražotu patiešām nepieciešamu produkciju, kuru iespējams eksportēt (Latvijas pašas vietējām vajadzībām nevienas patiešām nopietnas investīcijas neattaisnosies, jo šeit nav pietiekama patēriņa tirgus). Šeit, sakarā ar savu produkcijas specifiku var pastāvēt un būt normāli pelnoši varbūt vienīgi daži pārtikas ražotāji, ja tie sakārto loģiski savu izmaksu struktūru un ievieš patiešām kvalitatīvas un resursus taupošas tehnoloģijas, tomēr arī viņi meklē un meklēs izeju uz ārējiem tirgiem, tādēļ, ka nedzīvojam noslēgtā vidē ar regulētu ārvalstu uzņēmumu piekļuvi. Tā līdz zināmam laikam var rīkoties noslēgtas valstis, piemēram, Baltkrievija, kura tagad, šķiet, būs spiesta pamēģināt arī Ošleja kunga ieteikto devalvācijas ceļu.

“Es saku: izvirzīsim par prioritāti bezdarba likvidēšanu! Lai to īstenotu, radīsim rūpniecību. Lai izveidotu rūpniecību, samazināsim preču pašizmaksu, piesaistīsim banku finansējumu rūpniekiem, upurējot lata kursa piesaisti eiro. Vienlaikus pārvērtīsim eiro kredītus latos, lai atvieglotu kredītņēmēju stāvokli, un spēcināsim bankas, daļēji tām kompensējot zaudējumus. Tā mēs radīsim gan tērēt spējīgu vidusšķiru, gan naudu rūpniecībai, gan arī spēcīgākas bankas.”

Skaista un apaļa frāze, nedaudz izskatās pēc Vasjukiem, tomēr tā gribētos cerēt un ticēt… Bezdarba likvidēšana neapšaubāmi pacels patēriņu, jo cilvēkiem būs vairāk naudas vismaz ikdienas vajadzību apmierināšanai. Tomēr neredzu, kā šeit no tā (ar vai bez devalvācijas, ar vienu vai vairākpakāpju devalvāciju) varētu rasties vidusšķira. Rūpniecībā strādājošie (ja neskaita augšējo vadību) nekad nav īpaši izcēlušies ar lielām algām vai kādiem citiem ar šādu darbu saistītiem ienākumiem,  kas it kā būtu priekšnoteikums vidusšķiras kā tādas veidošanai. Lieli ražošanas uzņēmumi jau pēc savas būtības ir virzīti uz izmaksu ekonomiju visos iespējamajos aspektos. Neviens kapitālists nemēģinās samaksāt vairāk tikai tādēļ, lai viņu strādnieks kļūtu bagātāks. Drīzāk viņš būs ieinteresēts atvest iespējami lētāku darba spēku no citām, vēl trūcīgākām valstīm. Ja paskatāmies vēsturē kaut vai to pašu mūsu slavenāko Latvijas ražotāju Kuzņecova procelāna fabriku – ko darīja Kuzņecovs? Tā kā Latvijas darbaspēks šķita par dārgu, viņš masveidā ieveda bezierunu strādniekus no tuvējā Pleskavas apgabala, nomitināja draņķīgās barakās un kad viņi, sabojātās veselības dēļ, vairs nevarēja strādāt, vienkārši tos nomainīja pret citiem. Jo svarīgi bija ienākumi un firmas ārējais tēls. Protams, varam teikt, ka ir 21. gadsimts, viss tagad notiek citādi – augsta automatizācijas pakāpe, sarežģīti vadības procesi, kuri prasa izglītotus speciālistus. Bet tādā gadījumā tos nevajag pārāk daudz, jo sarežģītas un produktīvas tehnoloģiskās iekārtas, kurās investēt ilgtermiņā ir daudz rentablāk kā cilvēku roku darba apmaksā, ir augstražīgas un cilvēkresursus maz patērējošas. Varbūt šis ir veids, kā paredzēts tikt pie vidusšķiras? Daudz rūpnīcu, kurās nestrādā pārāk daudz cilvēku un kuri saņem mūsu apstākļiem pasakainas algas? Vienalga izklausās pēc Leiputrijas. Un baidos, ka arī rūpnīcu attīstīšanas rezultātā mēs nonāksim pie tās pašas noslāņošanās, par kuru Ošleja kungs saka: “spilgta noslāņošanās izraisa nihilismu, garīgu un fizisku degradāciju, lielāku slimīgumu, noziedzību.”  Jo būs bagātāki un nabagāki, neatkarīgi no tā, kādas ekonomiskās aktivitātes mēs veidotu. Un būs mierīgāki un agresīvāki cilvēki, lai kāda tajā brīdī nebūt valsts iekārta. Jo cilvēki vienkārši ir dažādi.

Runājot par lata devalvāciju un eiro kredītu pārvēršanu latu kredītos. Tas tiešām uz laiku varētu atvieglot privāto kredītņēmēju sūro ikdienu un pastimulēt ekonomisko aktivitāti. Bet no otras puses, uzņēmumu ieguvums nav tik rožains. Mēs nosacīti samazinām izmaksas uz vietējo resursu un darbaspēka rēķina, toties nekas neuzlabojas jautājumā par ražošanā nepieciešamo resursu izmaksām. Mēs varētu kļūt konkurētspējīgāki, ja mums būtu kā, piemēram, Kazahijā, zemē atrodama gandrīz visa Mendeļejeva tabula, vai savas gāzes un naftas atradnes. Latvijas situācijā lielā daļā gadījumu mēs nodarbojamies ar importa-eksporta operācijām, proti, iepērkam kā resursus, tā izejvielas ārzemēs, tad šeit lētāk vai dārgāk apstrādājam un mēģinām pārdot. Ja uzņēmuma orientācija ir tikai uz eksportu, tad īstermiņā ieguvums ir uz darbspēka izmaksām (bet arī tām, kā zinām ir tendence nemitīgi augt). Šeit ļoti aktuāls ir jautājums, cik efektīvi vai ar kādu unikālo pievienoto vērtību mēs kaut ko spējam saražot, lai varētu konkurēt ar citu valstu ražotājiem. Ja mēģinām pārdot savus ražojumus vietējā tirgū, patiesībā mūsu produkts pret vietējā tirgus pirktspēju ir kļuvis dārgāks, jo naudas vērtība devalvācijas rezultātā ir stipri pazemināta.

Ar to negribu teikt, ka esmu pret devalvāciju vai modernu rūpniecību Latvijā. Noteikti nē! Vienīgi kā, cik piegājienos un cik pārdomāti iespējams to realizēt. Piekrītu šai problēmas definīcijai, kā vienam no šī brīža situācijas iemesliem:

“Diemžēl pašreizējā Latvijas Bankas politika neatļauj ne samazināt preču pašizmaksu, ne arī radīt pieejamus finanšu resursus, lai būvētu jaunas rūpnīcas. Tāpēc valdība praktiski neko izdarīt nevar.”

Domāju, ka Latviju ir salauzusi Latvijas Banka. Krīzes laikā ir jāstimulē ekonomika, jāiegulda zinātnē un inovācijās. Šādu budžeta palielināšanu krīzes apstākļos parasti finansē, devalvējot valūtu.

Un absolūti atbalstu domu par ieguldījumu nepieciešamību kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības izveidošanai un inovāciju veicināšai. Jo tas vismaz dod kādu cerību nākotnē Latvijai būt kā normālai attīstītai valstij.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: