Pirmie iespaidi par Olympus E-5, 1. daļa

Šo biju uzrakstījis jau pirms nedēļas, tā kā tagad izskatās smieklīgi stāsts par nedēļas nogali. Tā kā darbu dēļ joprojām nav izdevies pabeigt, nolēmu šo nosaukt kā pirmo daļu un turpinājumu uzrakstīt pēc brīža.

Nedēļas nogalē ar Olympus pārstāvja Jāņa Kārkliņa draudzīgu piedāvājumu man rokās nonāca svaigi iznākušais Olympus E-5. Mēģināšu aprakstīt dažus savus iespaidus. Nedomāju veikt kādu laboratorisko pētījumu par to, kā vai par cik labāks/sliktāks ir šis korpuss, salīdzinoši ar iepriekšējiem vai konkurentu piedāvātajiem. To noteikti jau dara un darīs tie, kuru ikdiena saistīta ar kameru testēšanu, mērīšanu un aprakstīšanu. Šeit būs tikai mans viedoklis no lietotāja puses, salīdzinot ar E-3, ar kuru ikdienā fotografēju pēdējos trīs gadus, kā arī daži bildīšu paraugi. Par jaunumiem. Kā tas pierasts jebkura ražotāja “augšējā gala” modeļiem, tie nāk lēni un mainās retāk, kā amatieru kameras. Un vienmēr tiek gaidīts, ka būs kaut kas revolucionāri jauns un daudz labāks, kā iepriekšējai paaudzei. Olympus gadījumā tieši tāpat – baumu deva bija krietni dāsna, bet realitāte kā parasti atšķīrās no izrunātā. Šeit daļa (neuzskaitīšu visu, jo daļa no tā man nešķiet īpaši noderīga) no jaunumiem:

  • par diviem MP palielināta matricas izšķirtspēja, sasniedzot 12.3MP (uzlabojumi ir manāmi, tomēr ne tikai pikseļu skaita, bet vairāk tieši to apstrādes dēļ);
  • jauns TruPic V+ procesors, kuram pateicoties arī šie uzlabojumi ir jūtami;
  • 720p video filmēšanas režīms (noteikti ir noderīgs dažādās dzīves situācijās, diemžēl šoreiz pamēģināt nepietika laika);
  • mani ļoti priecējošais 3″ grozāmais LCD monitors ar 920K izšķirtspēju, kurā beidzot var novērtēt arī kadra asumu, kas iepriekšējiem Olympus kameru modeļiem, diemžēl, bija vājā vieta;
  • ekspozīciju paketēšana (AE bracketing) līdz 7 kadriem iepriekšējo trīs vietā;
  • iestrādāts divu asu līmeņrādis ar iespēju norādīt “0” stāvokli, kaut ne izcili precīzs, tomēr ārkārtīgi noderīgs, pie tam darbojas gan lietojot optisko skatu meklētāju, gan live view režīmu;
  • jauna, izturīgāka baterija (der un pilnīgi normāli darbojas arī iepriekšējās no E-3, E-30 un E-500, 510, 520);
  • ieviesta baterijas atlikušā darbības laika brīdinājuma iestatīšanas iespēja (tramīgākie var uzlikt agrāku indikāciju);
  • skatoties pēc bēdīgās iepriekšējās pieredzes ļoti noderīga šķiet autofokusa precīzā pieregulēšana (ar šo problēmu saskaros ikdienā, lietojot gaismasspējīgākus objektīvus, piemēram Leica 25 (50)/1.4 , kas savos fokusa meklējumos faktiski nekad nenonāk tur, kur paredzēts), šajā gadījumā var izmantot Color Vision piedāvāto Spyder LensCal, kuru pie mums piedāvā Capital;
  • ņemot vērā, ka arī viena ražotāja kamerām mēdz būt atšķirīga ekspozīcijas mērīšana, kā arī to, ka ir dažādi uzņemšanas ieradumi, patīkama šķiet ekspozīcijas nobīdes funkcija, proti, iespēja ar 1/6 soli iestatīt sev noderīgāku “nulles” punktu, pie tam individuāli matricas, centra svērtajai un punkta mērīšanai;
  • iespēja jau kamerā ievadīt autora vārdu, kā arī informāciju par autortiesībām;
  • maināmi attēla formāti (RAW saglabājas pilnais, nemainīgs), ko gan, šķiet, varētu izmantot vienīgi video filmēšanai, jo pārējos gadījumos neredzu tam nekādu jēgu;
  • vairāk iespēju pielāgot kameru saviem lietošanas ieradumiem (pārbaudīju, ka tiešām ir ērti) un saglabāt 4 individuālos režīmus, universāli lietojama/programmējama padarīta pat asuma dziļuma priekšapskates poga;
  • sensora autofokuss lietojot Live view režīmu;
  • beidzot izmests xD kartes standarts (ko kādu laiku ar kopīgām pūlēm mēģināja uzturēt Olympus un Fuji Film) un, blakus CF kartēm, kamerā var izmantot arī SD;
  • no amatieru kamerām un Pen sērijas atvazāta vesela kaudze ar dažādiem mākslas filtriem, kam neredzu īpašu jēgu, jo tas nozīmētu bildēt JPEG formātā un sabojāt attēlu uzreiz, nevis mēģināt to darīt datorā ar saudzīgākām metodēm (ja uzņem RAW formātā, tad Olympus Studio 2 šie filtri ir pieejami un tos vienmēr var pagūt pamēģināt);
  • vēl arī citas funkcijas no Olympus pēdējām amatierkamerām (sejas atpazīšana, i-Enhance, līdz 4 kadru atkārtotās eksponēšanas funkcija uc.)…

Korpuss un pirmās sajūtas.

No priekšpuses faktiski izmaiņu nav, izņemot to, ka E-3 vietā uzdrukāts E-5. Arī ergonomija nav izmainījusies, kameras satveršana/turēšana tikpat ērta kā E-3. Vēl ērtāks bija vienīgi E-1, bet nevar jau gribēt visu… Grips ir tas pats, kurš E-3, tā kā atsevišķi jauns nebūs jāiegādājas, kas šajā neticami daudzo un dažādo standartu laikā šķiet gandrīz neticama pretimnākšana no ražotāja puses. Arī virspusē nekas daudz nav izmainījies, toties aizmugure pārstrādāta samērā pamatīgi.

Lielais ekrāns izgrūstījis pogas uz visām pusēm un pa kādai pat “izēdis” pavisam. Vairs nav IS (attēla stabilizācijas režīmu izvēles) pogas, tomēr tā ir ātri pieejama caur LCD ekrāna izvēlni, tā kā lietošanas ērtības tas īpaši neietekmē, ņemot vērā, ka tā nav pārāk bieži pārstādāma funkcija. Pogu izvietojums mazliet neierasts, tomēr domāju, ka tas ir pavisam īsa laika jautājums, lai atkal par to nebūtu jādomā. Tas, kas rada nelielu nedrošības sajūtu, ir karšu nodaļas vāciņš, kura atvēršana pārveidota analoģiski amatieru korpusiem. Live view režīms darbojas ļoti labi, un ir pat uzlabots. “Pretīmnākošāka” kļuvusi manuālā fokusa iestādīšanas funcija – tiklīdz sāku regulēt asumu, automātiski līdz iepriekšiestādītajam mērogam (iespējamie 5x, 7x, 10x) palielinās izvēlētais sektors un, pēc asuma iestādīšanas, automātiski atgriežas pilna kadra skata režīmā. Pārējais jau pašu lietotāju ziņā, ko un cik daudz no piedāvātā katrs izmantos. Īsais vērtējums par kameru. Ja pavisam īsi – man patīk. Nepiederu pie tiem, kuri cerēja ieraudzīt šajā korpusā 20Mpix matricu ar neticami gludu attēlu līdz ISO6400, tādēļ arī nav vilšanās sajūtas. Skatoties reāli uz lietām, ir skaidrs, ka vienā paaudzē nevar izmainīt visu pilnībā un jānovērtē tas, kas ir izdarīts. 4/3 standarts ir ar spoguļkamerām vismazāko matricas izmēru, kas neizbēgami saistās ar loģiskām problēmām: augstāks trokšņu līmenis, ne tik plastisks (vai vienkārši citāds) neasums kā pilnā formāta matricām (tomēr nedomāju, ka APS-C sensoriem būtu īpaši labāks rezultāts, no “apgrieztajiem formātiem droši vien šajā ziņā izņēmums ir Canon 1D, kuram ir 1.3 faktors). Tas, ko dod šī sistēma, saglabājas kā vērtība arī tagad: kompaktais izmērs, mazāki, vieglāki un “gaišāki” objektīvi, matricas tīrīšanas filtrs (bildēju ar E-sistēmas kamerām kopš 2003. gada un vēl ne reizi man nav bijis problēmu ar putekļiem!), pilnīgi ūdensdroša, ciktāl tas attiecas uz lietu vai sniegu, ļot laba ergonomija un ērta, pārskatāma navigācija. Labās lietas (patiesībā izmaiņas, kuras uzskaitīju augšējā sadaļā, visas pieder pie šī):

  • var drošāk bildēt arī jūtību līdz ISO 800 (līdz ISO 400 pat ļoti labi), pie gaišākiem sižetiem, pieverot acis, arī līdz ISO 1600 (bet tad tā drīzāk jāsauc par mākslu);
  • labos un viduvējos apstākļos ļoti ātrs autofokuss;
  • atbilstoši reklamētajam tiešām izcila detaļu attēlošana (ja nemēģinām salīdzināt ar Nikon D3x vai kādu vēl baisāku iekārtu); jāpiekrīt, ka Zuiko objektīvu izšķirtspēju šī kamera izmanto vispilnvērtīgāk;
  • ļoti labs krāsu attēlojums;
  • pārsvarā gadījumu arī uzticams automātiskais baltās krāsas balanss (testējot izskatījās, ka īsti netiek galā vienīgi ar silto fluorescento apgaismojumu telpās);

Pie mīnusiem jāmin:

  • pārmantoto problēmu ar autofokusēšanās precizitāti, ko gan manāmi var sajust tikai pie ļoti gaišiem objektīviem (tādu ir tikai divi un abi nav Olympus izstrādājumi: Leica 25/1.4 un Sigma 30/1.4) un
  • autofokusa “maldīšanos” sliktas gaismas/zema kontrasta apstākļos (lai gan diezin vai kāds varēs uzrādīt daudz drošāku un stabilāku rezultātu ar APS-C sensoru kamerām – tas, ko varētu saukt par “zibenīgu asuma pienaglošanu”, raksturīgs tikai augšējās klases Canon, Nikon un varbūt vēl arī Sony A900 kamerām). E-5 šajā ziņā, diemžēl, pagaidām nav pilnībā ticis vaļā no grēkiem. “Bzzz, bzzz…” braukāšana/fokusa meklēšana joprojām ir saglabājusies un ļoti ātrais autofokuss ar visiem 11 krusta sensoriem joprojām nespēj sniegt drošu pārliecību, vai ir trāpīts. Tas gan ir kritiski tikai pie objektīva atvēruma vērtībām līdz 2.8. Ar E-3 iegūtais sliktais ieradums stādīt asumu vairākkārt mani nepameta arī lietojot šo kameru;
  • joprojām gribētos sagaidīt iespēju izmantot augstāku, mūsdienu prasībām atbilstošāku ISO jūtību, bet tas laikam jāatstāj nākotnei;
  • automātiskā baltā balansa nepārliecinošā darbība elektriskajā gaismā (patiesībā tam nav izšķirošas nozīmes, jo bildējot RAW formātā, bez īpašām ciešanām vienmēr datorā var iestādīt sev tīkamāku temperatūru).
  • īslaicīgās problēmas ar RAW failu apskati un apstrādi – ne Adobe ne Apple pagaidām to nepazīst. Iepriekšējā rakstā minēju, ka DxO jaunā 6.versija jau šo standartu pazīst, tomēr nebiju mēģinājis neko darīt – izrādījās, ka varu tikai apskatīt, bet apstrāde nav pieejama. Atliek vienīgi Olympus Studio 2.3, kura uz mana MacBook Pro ir pagausa. Ceru, ka kādā brīdī piekļūšu pie lielā datora, lai process noritētu ātrāk.

Pagaidām šo daļu beigšu, jo vēl neesmu izcīnījies ar bildēm un varbūt izdosies vēlreiz dabūt šo kameru patestēt rūpīgāk, jo pāris dienas pa starpu citiem darbiem nedod pietiekamu iespēju vispusīgākam vērtējumam. Lai kā nebūtu, ļoti ceru, ka pēc kāda brīža to iegūšu arī savā pastāvīgajā arsenālā, jo uzlabojumi ir būtiski un, man, kā visiem puikām, patīk jaunas rotaļlietas.

Advertisements

2 Responses to Pirmie iespaidi par Olympus E-5, 1. daļa

  1. fotoapstrade says:

    Drīkst vienu piezīmi par terminoloģiju?
    “ekspozīciju paketēšana (AE bracketing) līdz 7 kadriem iepriekšējo trīs vietā;”

    Manuprāt šo procesu vajadzētu saukt par ekspozīcijas variāciju(ām). Tie tomēr ir atsevisķi kadri, kur katram no kadriem ir savs ekspozīcijas variants -3 EV, -1 EV utt. Manā saprašanā pakete ir tad, ja ņem vairākas lietas un iesaiņo kopā vienā paciņā.

    • Valdis Ošiņš says:

      Terminoloģija allaž ir jauks jautājums. Šajā gadījumā varbūt nepiekritīšu, jo runa ir par konkrēta sižeta ekspozīciju variācijām, kas veido kopīgu paketi konkrētam attēlam. Cik garš, tik apaļš… Bet, ja Tev tā tīk labāk, nemēģināšu strīdēties:).

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: