Garšīgi

Ar šo laikam aizsākšu kādu sēriju ar aprakstiem par dažādām vietām, kur var kaut ko garšīgu nobaudīt. Tā ir iegadījies, ka pēdējā laikā sanāk nodarboties ar krīzes laikam patīkamu un noderīgu nodarbi – ēdieniem, to fotografēšanu un, cik jauki, arī degustēšanu. Vispirms sākām veidot mūsu pašu projektu “Garšīgā Latvija“, kuram pagaidām neatliek pārāk daudz laika, lai pavirzītu jūtamāk uz priekšu. Ir iestrādāts samērā daudz gan no Vidzemes, gan Kurzemes, gan Latgales, bet, kā jau tas mīlestības projektiem pieklājas, nepietiek laika materiālu ne apstrādāt, ne arī nopublicēt. Drīz pēc tam nāca piedāvājums fotografēt ēdienus kādam citam jaunuzsāktam projektam, kura pirmos augļus jau var redzēt veikalos, – žurnālam “Pie galda“. Pirmais numurs ir iznācis, jācer, ka lietotājiem patiks. Gatavojot nākamo numuru, radās iespēja apmeklēt slavenā konditora Jāņa Ozoliņa mītni Ikšķilē. Tiem, kuri Rīgā dzīvojuši padomju laikā, noteikti atmiņā palikusi kafejnīca “Vecrīga” ar ārkārtīgi garšīgajām kūkām, kuru dēļ tur vienmēr stāvēja rinda ārā aiz durvīm, neatkarīgi no gadalaika. Protams, ne jau tikai kūkas tur bija pie vainas, tomēr viens no svarīgiem iemesliem gan. “Vecrīga” ir arī tagad un arī kūkas tur ir, tomēr garša vairs nav gluži tā (kaut joprojām ir garšīgi un arī uzticamo klientu netrūkst). Šķiet, ka šī ir vienīgā no tā laika kafejnīcām, kura ir pārdzīvojusi visas šīs laikmetu maiņas un turpina darboties jau piecdesmit gadu garumā.

Kādēļ Ozoliņš? Tādēļ, ka viņš ir tas, kurš izstrādāja brīnišķīgās kūku un toršu receptes, kuras daudziem cilvēkiem ir mīļākās jau desmitiem gadu. Šobrīd viņš vairs nestrādā Vecrīgā, bet ir izveidojis savu konditorejas uzņēmumu Ikšķilē, kurā piedāvā dažādus kārumus uz vietas, kā arī ir sācis ražot tortes lielajiem pārtikas tirdzniecības tīkliem.

Konditoreja atrodas Ikšķilē pie dzelzceļa, Melioratoru ielā 20. Ja brauciet garām Ikšķilei, noteikti mēģiniet iegriezties un pagaršot to, ko tur piedāvā. Tā kā lielveikalos var nopirkt tikai tortes, tad visas garšīgās kūciņas pieejamas vienīgi šeit (kā paskaidroja Ozoliņš-jaunākais, kūkas un maizītes nav ieteicams pārvadāt). Gaidot, kamēr pavāre gatavojās tortes radīšanai, nedaudz pabildēju skaistās kūciņas, ar kurām labprāt padalos šeit. Jāpiebilst, ka šīs gan nevienu nepagaršoju, toties ābolmaizīte bija tieši tāda, kādu to atceros no senajiem laikiem “Vecrīgā” – līdz apgrēcībai garšīga un mutē pati kūstoša.

Šīs kūciņas varētu uzskatīt par mākslas darbiem, jo tās izskatās pēc unikāliem autordarbiem; nekur neesmu redzējis tik aizkustinošas žurciņas, mārītes, sivēntiņus

un mazus vīriņus, kuriem nezinu nosaukumu, bet ar garšīgām sombrero cepurītēm

Šeit visa saldā armija ierindā, gaidot komandu doties uz priekšējām līnijām

Man patika, garšoja un noteikti došos turp vēl!

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: