Sapnis par leiputriju

Pagaidām šis rudens nav mūs pārāk lutinājis ar skaistu laiku. Arī nākamnakt laika prognozētāji jau paspējuši piedraudēt ar vētras brāzmām, bet pagaidām, skatoties pa logu, šķiet, šodien būtu gluži vietā mēģināt  doties pretī rudens krāsām, tomēr izlēmām palikt Rīgā un izmantot skaisto dienu dārza talkai. Pienācis pēdējais laiks visiem mazajiem darbiņiem, ko rudenī jādara: beidzot, kamēr nav apsaluši, jānovāc bumbieri, jānopļauj zāli un jāuzsāk “cīņu” ar lapu kaudzēm no piemājas kokiem. Kā tas dzīvē tomēr ir iekārtots – ja gribi priecāties par koku krāšņumu, tad ir jāgrib arī savākt šo skaistumu lielos maisos, kad tas ir pārceļojis tuvāk zemei. Tas ir tāpat kā ar mājas viesībām: prieki un izklaide, un netīro trauku kaudzes naktī. Visur tas pats vecais stāsts par lietu cikliskumu un pretstatiem: labi-slikti, prieks – skumjas, augšā -lejā, sākums-beigas…

…………………….

Nu jau pienācis vakars, viss puslīdz padarīts, ekrānā kārtējās vakara ziņas ar kārtējām dīvainībām, kombinācijām ap Parex, Kalvīša jauno amatu, viegli patinēto mesiju Īvānu sociķu kongresā, narkotiku tirdzniecību naktsklubos: “briešana”, krāpšana, muldēšana, vemšana – pilns  spektrs. Jāgaida tikai pusnakts ar vētru. Gribētos, lai tā izpūstu visus šos sārņus, miskastību, bezkaunību, bezgodību un liekulību. Lai no rīta mēs pamostos un būtu skaidras zilas debesis ar krāsainām lapām koku zaros, bet visi cilvēki būtu kļuvuši  godīgi, draudzīgi, izpalīdzīgi un priecīgi. Gandrīz vai kā labo beigu fināla kadri Holivudas vai vācu pliekanajās melodrāmās. Sapnis par pasaku.

Eiženijas 1A

Pagaidām Pārdaugavā kļavām lapas vēl ir dažādās krāsās

Advertisements

2 Responses to Sapnis par leiputriju

  1. Gribu piedāvāt vēl kādu leiputrisku pazīmi. Man vienmēr tā škītis, ka sarežģītos brīžos ir vienkārši nepieciešams būt aktīvam. Kā gan citādi? Laikam sanāk tā, ka lielum lielā daļa cilvēku, ar ko sadarbojos (esmu spiests sadarboties) domā citādi. Tagad ir tā, ka no piektdienas pusdienlaika līdz pirmdienas pēcpusdienai nevar gaidīt uz jelkādu reakciju uz E-pastiem, tālruņa zvaniem, norunu pildīšanu, u.c. Un nevajag man stāstīt par brīvdienām un laiku ģimenēm! Man nekad nav bijis darba, kurā esmu strādājis no 9 līdz 17! Kur nu vēl tagad, kad lietas slīd no rokām ārā.
    Vai vajadzīga Leiputrija, lai atrastu normāli funkcionējošu vidi, kurā katrs padara savu darbu?

  2. eriksm says:

    Šonakt murgoju, kā mani par kaukto mēģina piekrāpt kauktādi darboņi. Nezinu kāpēc, nav nekādas saistības ar reālo dzīvi. Daudz labprātāk pievienotos tavam sapnim. Nesaprotu kāpēc tā dzīvojam un īsti neticu, ka īsā laikā kautko varētu mainīt. Lai saprastu cilvēku rīcību, man svarīgi, kas viņus motivē. Paskatoties uz mūsu lielākajiem darboņiem, es nesaprotu. Redzu shēmas, apmēram iedomājos naudas apjomu, bet nekādi nesaprotu priekš kam.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: