Nedēļas nogalē, ar ģimeni ceļojot pa Limbažu rajonu, nonācām ārkārtīgi skaistā vietā ezera krastā. Liels bija prieks un pārsteigums – tur, netālu no ezera krasta, gulēja Šlesers. Man ļoti izmainījās iespaids par viņu kā personību. Tagad es saku, ka viņš ir ārkārtīgi valdzinošs, ļoti mīļš, draudzīgs un miermīlīgs, veģetārietis pēc pārliecības un viegli zilā krāsā. Viņš gan vēl nav īsti zilais, jo, kā noskaidrojām, tam nepieciešamas vairākas paaudzes līdz iegūst īsto tīro šķirni, tādēļ kājas vēl ir brūnas, tomēr viņa pēcnācēji pēc pāris paaudzēm jau būs pilnvērtīgi aristokrāti, kādus lielākā skaitā pagaidām var satikt tikai Kurzemē.
“Man pasē stāv rakstīts, ka esmu Šlesers un tieši tik labi arī jūtos!”
