Eiķkoks, kurš aug mājas dienvidu pusē.
Lai nebūtu jārunā tikai par skumjām lietām, šajā ierakstā kaut kas optimistisks un, iespējams, kādam arī noderīgs. No intereses par etiķkoku laikam vaļā netikšu, tādēļ nolēmu, ka par to jāuzraksta vēl kaut kas. Atslēgvārds “etiķkoks” (un visi iespējamie vai neiespējamie tā atvasinājumi) ir absolūti nepārspējams līderis manas dienasgrāmatas atrašanā ar Google-s mammas palīdzību. Spriežot pēc aktivitātes, tas interesē daudz Latvijas iedzīvotāju un, jāsaka, ne bez pamata. Tas ir ļoti skaists visu cauru gadu. Vasarā zaļš, ar Latvijai neraksturīgi eksotiskas formas lapām un skaistām ziedu vālītēm (kuras tam saglabājas krāsainas visu ziemu). Uz rudens pusi tas iegūst visdažādākās sarkanīgās un dzeltenīgās nokrāsas. Aug ātri un ir ļoti kupls. Ja ir kāds koks, kurš vairojas kā nezāles, tad šis ir tas gadījums – ja pavasarī laikus neapgriež jaunos dzinumus, tas viena gada laikā var sakrāt milzīgu audzi ar ārkārtīgi sarežģītu un plašu sakņu sistēmu. Vislabāk, ja to stāda tur, kur tam apkārt ir zālājs, jo tad, pļaujot zāli, tiek ierobežota arī paša koka “izvēršanās”. Ja atstāj tikai vienu stumbru, tas aug samērā garš un spēcīgs, ja stumbru ir vairāk, tas veidojas kā krūms (un tad jāskatās, cik plašu lapotni ir vēlēšanās atstāt neapgrieztu).
Vietas ziņā nav izvēlīgs, tomēr tam noteikti nav iebildumu pret saules gaismu.
Patiesībā tā stādīšanai pietiek ar kādu saknes gabalu, jo, ja vien tā tiks zemē, jau nākamajā gadā būs pirmie dzinumi. Manuprāt stādīšanas laikam nav īpašas nozīmes, jo zinu gan pavasarī gan rudenī stādītus kokus, kuri izaug neatkarīgi ne no kā. Jārēķinās uz pārsteigumu, ka pēc iestādīšanas tas uzreiz nometīs visas lapas. Tas nenozīmē, ka koks ir nokaltis, vienkārši enerģija tiek koncentrēta uz izdzīvošanai būtiskākām lietām – sakņu nostiprināšanai. Kādai noteiktai augsnei, manuprāt, īpašas nozīmes nav, jo esmu redzējis tos augam dažādās vidēs, būtībā svarīgi, lai ir melnzeme, nevis dolomīta pamatne 
. Kaut arī asnus tas dzen arī pa bruģa starpām.
Etiķkokam ir skaistas vālītes, kuras saglabā krāsu arī ziemā
Iespējams, ka stāstu kaut ko nepareizi un kādi izglītoti dārzkopji šajā brīdī sāktu uz mani kliegt, bet mana pieredze ir šāda. Katrā gadījumā varu tikai ieteikt tādu ieviest, ja vien pietiek vietas. Prieks būs garantēts!
Šim pagaidām ir pieci gadi un nekas, izņemot lieko dzinumu nogriešanu/izraušanu, tam nav darīts.
