Tehnoloģiskais parks un tā seja

Vai drīzāk – neseja. Šī ir ieeja vienā no Latvijas jauno uzņēmumu inkubatoriem. Tajā lepni saimnieko Tehniskā universitāte, kuras pārziņā atrodas šī jauno biznesmeņu kalve. Protams, bijusī armijas teritorija ir paliela un tajā atrodas arī citi telpu nomnieki, tādēļ nevarētu sagaidīt, ka Tehniskā universitāte viena pati ievedīs kārtību visā platībā, tomēr nedomāju, ka šāds iesākums kādu no jaunajiem censoņiem rosina uz atbildīgu saimniekošanu. Neticu, ka tas ir vienīgais iespējamais veids, kā parādīt informāciju par šī objekta esamību. Un nedomāju, ka kādam spētu izraisīt lepnumu un pacilājošu piederības sajūtu šis nožēlojamais plakātiņš uz apskretušās “KPP” būdiņas, komplektā ar lielisko igauņu trikotāžas vairumtirgotāju reklāmu. Īpaši, ja arī tālāk nav redzams nekas iepriecinošs.

Iepretī inkubatora ēkām atrodas milzīgs dubļains laukums ar izdemolētām kazarmu mājām tālākajā malā. Zinu, ka tas nepieder pie Tehnoloģiskā parka, tomēr kopējo depresīvo iespaidu pastiprina pamatīgi.

Pašas mājas izskatās nedaudz mazāk ļauni, kaut domāju, ka tām bija jābūt labākā stāvoklī, jo, manuprāt, finansējums šiem projektiem ir bijis samērā ievērojams. Iespējams, ka iekšā ir pat gluži gaumīga biznesa vide, par ko, tā kā tur neesmu bijis, neuzdrošinos kaut ko teikt.

Šī ieeja gan piesaistīja manu uzmanību nevis daiļi monumentālās nojumes vai sapelējušo sienu dēļ, bet pavisam cita iemesla pēc. Pa gabalu skatoties nevarēju saprast, kas vēl bez LTP, apsardzes firmas un viesnīcu apgāda mīt šajā mājā. Pirmais acu uzmetiens zemapziņā izsauca atmiņas par Vjetnamu, kur redzēju daudz nesaprotamu vārdu līdzīgā izkārtojumā. Tas noteikti ir no tēmas par neatpazīstamu lietu pielāgošanu iepriekšējai pieredzei un neapzinātu mēģinājumu kaut asociatīvi apjēgt, kas ar to domāts.

Pagaidām nezinu, kas tas ir, un domāju, ka arī nemēģināšu to noskaidrot. Tas varētu būt labākajās padomju tradīcijās balstīts daudznozīmīgi visaptverošs, visu nozīmējošs saīsinājums. Atceros, ka Padomju laikā blakus visiem neskaitāmajiem Latbumpromiem, Sojuztorgreklamām, neticami daudzveidīgajiem ZPI uc., viens no šarmantākajiem man šķita kāda, ja pareizi atceros pilsētu, Rēzeknes vissavienības nozīmes uzņēmuma nosaukums – Sojuzmjasomolmontaž. Vēl šodien nesaprotu, ko viņi tur varēja būt ražojuši vai montējuši.

Taisnības vārdā gan jāsaka, ka ieeja šajā teritorijā no Slokas ielas puses ir stipri gaumīgāka, pateicoties tam, ka tur atrodas svarīgs pirmskara laika piemineklis, kā dēļ pilsēta bija spiesta sakopt vismaz šo nelielo pleķīti.