Gads, kurš tikai no viena gala balts

Kā tas visiem pierasts gada beigās, parasti atskatāmies, kāds ir bijis aizvadītais gads, kas labs un ne tik labs noticis, kas ir paspēts, kas palicis nedarīts. Protams, arī no bērnības tik pazīstamā apņemšanās jaunai, daudz skaistākai dzīvei nākamajā gadā. Tam, tāpat kā Ziemassvētku vecītim cilvēki parasti tic tikai pavisam agrā bērnībā, tomēr tas netraucē sevi nodarbināt ar šādām tādām iecerēm.

Šis gads ir bijis neparasts. Ne tikai tādēļ, ka pirmo reizi Latvijā notika ārkārtas vēlēšanas vai tika nomainīti diktatori  dažādās valstīs, ir mirušas dažādas politiskās, tehnoloģiju un kultūras leģendas, precējušies karaļi un krituši politiķi. Pavisam tepat un personīgi, domāju, katram ir savi pavisam personīgie prieki un bēdas, ceru, ka vairāk tomēr ir prieka!

Tieši pirms gada 1. janvārī trijos naktī Jūrmalā izskatījās kā seno laiku ziemas pastkartēs

Šis ir gads, kurš sākās tik balts, bet kura beigās dārzos zied rozes, atraitnītes un sniegpulksteņi un sniegu varam redzēt tikai sporta pārraidēs no slēpošanas sacensībām..  Šogad nedaudz tika ietaupīta Ziemassvētku sajūta ārpusē, bet šie tomēr ir svētki, kuri katram vai nu ir vai nav, neatkarīgi no sniega daudzuma aiz loga.

Mēģinot pārdomāt, ko gribētos paturēt no šī gada, ir skaidrs, ka tās ir sajūtas un attiecības. Labās sajūtas no gada garumā notikušā un piedzīvotā. Attiecības ar saviem mīļajiem cilvēkiem, kā arī ar šogad jauniepazītajiem.

Spilgtākie notikumi? Grūti uzreiz visu atcerēties, jo cilvēkiem mēdz piemist šāda  problēma, un es pat nemēģināšu izcelties. Notikumi vienmēr apvienojas ar cilvēkiem, kuri tajā iesaistīti. Tādu šajā gadā ir bijis daudz. Gan ikdienas darbos, gan brīvākos brīžos. Darbs “PieGALDA” devis iespēju iepazīties ar jaukiem cilvēkiem gan Rīgā, gan citur Latvijā. Ar prieku atceros braucienu pie trīs brīnišķīgām dāmām uz Kuldīgu, kuras gatavoja savus īpašos ēdienus. Bet tādos gadījumos vienmēr klāt nāk pievienotā vērtība, ko sniedz šie cilvēki – viņu stāsti. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ aizsākām savu projektu “Garšīgā Latvija”, (kuram gan šajā gadā neatlika daudz laika). No vienas puses ēdieni, ēšanas un galda klāšanas tradīcijas, no otras – saimnieču un saimnieku stāsti par pieredzēto un piedzīvoto.

It kā ar darbu sakarā – “Digital Guru” dabas foto plenēri visa gada garumā. Tomēr tas noteikti ir vairāk prieks par iespēju tikties ar jaukiem cilvēkiem. Esam pabijuši dažādās Latvijas vietās, izbaudījuši īstu, kārtīgu ziemu, skaistu, nedaudz pavēlu pavasari, karstu vasaru un patīkamu rudeni.

No personīgajām atmiņām noteikti visspilgtākās atmiņas ir par pavisam neilgo sudrabkāzu ceļojumu uz Igauniju. Par to gribēju kaut kad uzrakstīt arī atsevišķi, lai padalītos arī ar citiem par jaukajām vietām un cilvēkiem, ko redzējām un satikām. Interesanta sakritība, šobrīd paralēli rakstīšanai skatos ikgadējo “Likteņa ironiju”, kas ir tikpat garšīga un baudāma kā vecs konjaks, bet Sandra pēc Haapsalu mākslas galerijā iegūtās receptes gatavo Jaungada cienastam aveņu ruleti. Arī tās pieder pie šī gada skaistajām izjūtām, jo baudot šo kūku, vienmēr atceros jaukos un atsaucīgos cilvēkus, kurus satikām Igaunijā.

Samērā reti sanāk apmeklēt kultūras pasākumus. Tomēr no redzētā ir kaut kas, ko gribu īpaši izcelt – viena no izcilākajiem ģitāristiem Al Di Meolas koncerts Latvijas Nacionālajā operā. Varētu teikt, ka notika brīnums, jo mājās runājām, ko no mūziķiem gribētos redzēt klātienē un kas šķita nereāli. Manas ātrumā nosauktās vēlēšanās bija Jesse Cook un Al Di Meola. Un nepagāja pat divas nedēļas, kad saņēmu vārda dienas dāvanu ar biļeti uz Meolas koncertu tepat Rīgā!

Varētu uzskaitīt vēl daudz ko, tomēr, ne to var aprakstīt, ne arī kādam pietiktu pacietības to lasīt:).

Tādēļ no sirds vēlu visiem veiksmīgu un laimes brīžiem piepildītu Jauno gadu! Bet mēs, lai gada aplis būtu noslēdzies,  dosimies vērot karadarbību un sagaidīt  Jauno gadu Jūrmalā, vietā, ar kuras fotogrāfiju sāku šo ierakstu.