Prieks par pavasari – I


Vienmēr darbs, vienmēr steiga, gadskārtas mainās un bieži nepietiek laika pamanīt, kā sniegu nomaina pavasara daudzkrāsainība, attopoties jau vasaras viendabīgajā tumšzaļajā krāsā un karstumā. Nepietiek laika izbaudīt rudens krāšņumu, kad viss jau kļuvis dubļaini baltpelēks. Protams, ir brīnišķīgas krāsas arī vasarā un žilbinošs baltums ziemā, tomēr to smalko krāsu un smaržu daudzveidību, ko var izbaudīt pavasarī, ļoti negribas palaist garām.

Šo pavasari kaut daļēji ir izdevies “noķert”, gan ikdienā Pārdaugavas plaukšanas trakumā, gan  nedēļas nogalēs aizbēgot no pilsētas.  Brauciens uz Latgali, tad divas nedēļas nogales dabas foto plenēros Kurzemē. Pateicoties agrajam celšanās laikam īpaša izgulēšanās šādās reizēs nedraud, jo, ja gribas nonākt kaut kur uz saullēkta brīdi, jātiek augšā jau četros. Tomēr tas tiek ar uzviju kompensēts ar putnu dziesmām, rīta smaržām un skaistu, vieglu gaismu.

Ieskatam dažas dabas bildītes no Latgales. Par citiem ceļojumiem uzrakstīšu nākamajos ierakstos.

Rīts pie Lejas ezera

Skats no Krāslavas skatu torņa.

Rīts uz ceļa Aulejas pagastā pie Lejas ezera

Šim nabadziņam nepaveicās, jo tika notverts. Žēl, tomēr bija sastrādājis daudz posta darbu.

Ainava netālu no brīnišķīgā viesu nama “Dīva dorzi” Ardava ezera krastā

Koka celms, kurš pārveidots par ērtu daudzstāvu viesnīcu skudru saimei

Baznīca pie Grāveru – Šķeltovas ceļa Krāslavas rajonā

Jāpiebilst, ka Latgalē nedaudz pastrādājām arī pie “Garšīgās Latvijas” projekta. Tuvākajā (pieejamajā) laikā ievietosim mājas lapā dažus materiālus par garšīgajām lietiņām no šī brauciena.

Citādas Lieldienu olas – ticējums

Tiem, kuri Lieldienās ēd nevārītas olas, tās nav arī jākrāso.

Bļodiņa no Marutas Raudes radošajiem krājumiem

Priecīgas Lieldienas!

Novēlu visiem līksmu olu ripināšanu un jautru šūpošanos, par spīti sniegputenim!

Pavisam agrs pavasaris dārzā

Mēģinu pildīt vakar doto solījumu Ritai Laimai. Bija optimisms par to, ka ir silts un spīd saule. Tā kā sāka vērties vaļā pirmie krokusi, nenocietos un, kā katru gadu, izgāju dārzā uzņemt dažus kadrus. Pagaidām, kā jau ziemeļu valstij pieklājas mums ne tuvu nav tāds pavasaris kā šobrīd Amerikā vai citās siltākās zemēs.

Pavasara ēdieni

Pēc šodienas neticami skaistās un siltās dienas, šovakar daži garšīgi pavasara ēdieni. Kā jau solīju agrāk, tikai bildītēs, jo gatavošana nav mana stiprā puse. Tiem, kuri grib tos arī pamēģināt, receptes būs nākamā mēneša “Pie GALDA!” numurā.

Pildīta karpa ebreju gaumē

Saimnieces meistarstiķis, sarežģīta gatavošana, bet burvīgs rezultāts

Šis ir samērā ilgi un rūpīgi gatavojams tradicionāls ebreju ēdiens, kas tiek gatavots uz Pesahu, kas aptuveni sakrīt ar kristietības noteikto Lieldienu laiku, bet nozīmē pavisam ko citu – ebreju atbrīvošanos no ēģiptiešu  verdzības.

Uzmanīgi! Ļoooti garšīga!!!

Izlēmu, ka par godu skaistajai pavasara dienai pievienošu arī šo pavasarīgo torti. Pilnīgi  noteikti noderīga Lieldienu laikā, jo, līdzīgi pashai, tiek gatavota no biezpiena.

Sapnis par ceļošanu

Pavasaris ir nemierīgs laiks. Sajūtot dabas sakustēšanos, arī cilvēki, neatkarīgi no vecuma, kļūst aktīvāki. Citi priecājas par iespēju izkūņoties no biezajām ziemas drēbēm, citi grib atsākt motociklu sezonu vai atkal pārvietoties ar savu visu ziemu garāžā rūsējušo kabrioletu, citi gaida zemes atlaišanos, lai varētu beidzot sākt rušināt savu dārziņu. Citi sapņo par ceļošanu un citi to arī regulāri dara. Šeit kāda sadzīviska bildīte ar apņēmīgiem ceļot gribētājiem. Varbūt viņiem jau ir pat plāns, kurp doties…

Šie ir tās pat virtuves iemītnieki, kurā atradu arī skaistās kafijas dzirnaviņas un porcelāna paliktni. Pieķēru brīdī, kad viņi mēģināja pa maliņu aizlavīties nemanīti.

Virtuvei piederīgas lietiņas

No pēdējo nedēļu ēdienu bildēšanas šajā reizē pašu ēdienu attēlu nebūs. Ciemojoties pie saimniecēm viņu pašu mājās, rodas iespēja  ieraudzīt arī dažādus priekšmetus, kuri tiek izmantoti, vai vismaz atrodas tuvu izmantošanas vietai. Šoreiz daži “rīki” no kādas saimnieces, kura gatavoja mums dažādus ēdienus savā lauku mājā skaistā vietā Lielupes krastā netālu no Mežotnes. Tā kā tēma līdzīga un šis tas gandrīz atkārtojās, izlēmu pievienot arī citai saimniecei piederošus rīkus, kas mājvietu atraduši brīnišķīgā dzīvoklī Rīgas centrā.

Koka dēlītis griešanai un mērīšanai

Koka paliktnis ar pievienoto vērtību. Tiem, kuri šaubās, cik zirņu saiet glāzē, šis noteikti palīdzēs!

Porcelāna paliktnis griešanai
Skaists no agrākiem laikiem saglabājies paliktnis griešanai. Ja pareizi spēju tulkot, uz tā ir rakstīts, ka vienmēr pats labākais ārsts ir katra paša mērenība.
Porcelāna paliktnis griešanai

Šeit teksts konceptuāli nedaudz atšķirīgs - ar labu desu un labu kuņģi dzīve jau ir gluži ciešama.

Izrādījās, ka līdzīgs paliktnis saglabājies arī Rīgas saimniecei.

Kafijas dzirnaviņas
Šīs gan laikam vairs netiek lietotas, tomēr izskatās ļoti mīļi.

Vēja kūkas

Dažas ēdienu bildītes svētdienas vakaram.

Šodien – vēja kūkas, kuras neticami sīvā cīņā uzvarēja piegalda.lv lasītāju aptaujā portālā draugiem.lv. No šī varu secināt, ka arī lasītājiem visinteresantākās šķiet ģimeņu receptes, ar kurām dalās cilvēki – žurnāla viesi, kuri tās ir “atstrādājuši”, akceptējuši un iekļāvuši savā regulārajā lietošanā, gatavojot mājās. Patiesībā arī mums darbs ar šiem ēdieniem vienmēr ļoti patīk, jo parasti rezultāts ir ļoti garšīgs. Vēju kūku gadījumā tas bija pilnīgi noteikti. Tomēr šī nebūt nav vienkārša recepte, tā kā nepieciešams diezgan daudz pacietības, lai saņemtos šos mīlīgos objektus gatavot.

Vakariņās – suši

Šovakar mielosimies ar suši.

Pārbaudījām recepti no žurnāla “Pie GALDA!” jaunā numura, kurš pārdošanā būs nākamajā nedēļā. Sanāca garšīgi! Bildīte manējā, tomēr ne no šodienas gatavošanas, bet gan no žurnāla.

Garšīgi

Izlēmu turpmāk nedaudz vairāk pievērsties ēdienu tēmai, jo ļoti daudz laika ikdienā ir saistīts tieši ar to. Ne tikai ēšanu kā tādu, kura, protams, mums katram ir gan izdzīvošanas, gan viens no baudas avotiem. Saistīts tādēļ, ka iznāk daudz redzēt un piedalīties gatavošanas procesā, fotografējot ēdienus žurnālam “Pie GALDA!” un daļēji portālam piegalda.lv, kā arī veidojot mūsu ģimenes projektu “Garšīgā Latvija“. Protams, nemēģināšu šeit ievietot kādas sarežģītas receptes vai pamācības, kā pareizi ēst, tas lai notiek tur, kur tam jānotiek, proti, daudzajās profesionāli orientētajās vietnēs un neskaitāmajos ēdienu blogos. Es vairāk pārstāvu vizuālo sadaļu un ieraksti varētu būt vairāk attēlu veidā, kā arī, ja būs kas interesants stāstāms, noteikti pierakstīšu arī to.

Un gribētos, lai tas kaut nedaudz palīdzētu pievērst uzmanību savu publikāciju kvalitātei tiem, kuri veido fotoreceptes savos blogos. Šī ir problēma ne tikai ēdienu sadaļā, pie tam ēdienu attēli nav pats kaitīgākais veids, kā neparādīt to, ko vēlamies, lai citi ierauga. Jo parasti tie ir nekomerciāli projekti. Latvijā (ja tas sniedz mierinājumu, tad ne tikai) kvalitātes kritēriji tam, ko mēs publicējam, ir tik neskaidri, ka rezultāts bieži rada pretēju efektu. Mēs esam kaut ko izgatavojuši ar pašu rokām, kaut ko tiešām skaistu un gribam ar to padalīties ar saviem lasītājiem vai, kas vēl skumīgāk, mēģinām to pārdot caur kādu tirdzniecības vietni (tipisks piemērs ir rokdarbnieku centieni piedāvāt savas pērlīšu rotas vai kādus šuvumus), bet attēli ir tādi, ka labākajā gadījumā ir grūti saprast, kas tieši tajos redzams, bet sliktākajā, rada skatītājā pilnīgi drošu nevēlēšanos iegūt kaut ko tik neizskatīgu. Tas nav moralizēšanas dēļ, vienkārši domāju, ka daudzi pat neapzinās, ka viņi varētu vēlēties ko labāku. Un varētu arī to panākt, ja vien nedaudz piedomātu. Ir arī pozitīvi piemēri, kur autori pieiet radoši un ar cieņu pret savu darbu (piemēram, Kni virtuve) tomēr nomācoši liela daļa ir tādi, kuriem sazin kāda joda pēc šķiet svarīgi kaut ko publicēt, bet pietrūkst elementāras cieņas pret savu darbu.

Atpakaļ pie ēdieniem. Iesākumam neliels ieteikums (kā jau solījos, nekādu pamācību:-)), kas var noderēt tiem, kurus interesē dabīgs, garšīgs un pavisam vienkāršs ēdiens, neiztērējot neapdomīgi daudz naudas.

Pirms kāda laika, šķiet, pēc Jūlijas ieteikuma, pievērsām uzmanību tā saucamajam grieķu jogurtam. Šķiet, neviens no šeit pieejamajiem izstrādājumiem krīzes nomocīto Grieķiju nav redzējis, tomēr recepte ir no turienes. Mums mājās tas jau ilgāku laiku ir ieņēmis stabilu vietu ledusskapī un tiek patērēts regulāri. Pats jogurts kā tāds nav īpaši garšīgs, toties tam var piejaukt dažādus mājas ievārījumus (vasarā droši vien varēs pildījumā iekļaut arī īstas ogas) un tad tas pārspēj jebko no veikalos nopērkamā. Mēs patreiz esam izvēlējušies somu ražoto “GREKISK”, kuru sākotnēji varēja iegādāties veikalā “Prisma”, bet tagad tas ir pieejams arī RIMI, pie tam tur patreiz tam bija arī kaut kāda akcija, kurā šis 1 kg spainītis maksā zem diviem latiem. Vēl piebilde, manuprāt ļoti drosmīgs iesaiņojuma noformējums, jo mūsu ražotāji pagadām nav uzdrošinājušies noformējumam izmantot drupas un vecu tantiņu. Izskatās stilīgi un raksturo izcelsmi, pat ja nav taisnība. Toties ir stāsts.

Šķiet, šāds produkts tagad ir arī “Kāruma” sērijā, tomēr redzējis vēl neesmu un nav arī pamēģināts.

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 792 other followers