Garšīgi

Izlēmu turpmāk nedaudz vairāk pievērsties ēdienu tēmai, jo ļoti daudz laika ikdienā ir saistīts tieši ar to. Ne tikai ēšanu kā tādu, kura, protams, mums katram ir gan izdzīvošanas, gan viens no baudas avotiem. Saistīts tādēļ, ka iznāk daudz redzēt un piedalīties gatavošanas procesā, fotografējot ēdienus žurnālam “Pie GALDA!” un daļēji portālam piegalda.lv, kā arī veidojot mūsu ģimenes projektu “Garšīgā Latvija“. Protams, nemēģināšu šeit ievietot kādas sarežģītas receptes vai pamācības, kā pareizi ēst, tas lai notiek tur, kur tam jānotiek, proti, daudzajās profesionāli orientētajās vietnēs un neskaitāmajos ēdienu blogos. Es vairāk pārstāvu vizuālo sadaļu un ieraksti varētu būt vairāk attēlu veidā, kā arī, ja būs kas interesants stāstāms, noteikti pierakstīšu arī to.

Un gribētos, lai tas kaut nedaudz palīdzētu pievērst uzmanību savu publikāciju kvalitātei tiem, kuri veido fotoreceptes savos blogos. Šī ir problēma ne tikai ēdienu sadaļā, pie tam ēdienu attēli nav pats kaitīgākais veids, kā neparādīt to, ko vēlamies, lai citi ierauga. Jo parasti tie ir nekomerciāli projekti. Latvijā (ja tas sniedz mierinājumu, tad ne tikai) kvalitātes kritēriji tam, ko mēs publicējam, ir tik neskaidri, ka rezultāts bieži rada pretēju efektu. Mēs esam kaut ko izgatavojuši ar pašu rokām, kaut ko tiešām skaistu un gribam ar to padalīties ar saviem lasītājiem vai, kas vēl skumīgāk, mēģinām to pārdot caur kādu tirdzniecības vietni (tipisks piemērs ir rokdarbnieku centieni piedāvāt savas pērlīšu rotas vai kādus šuvumus), bet attēli ir tādi, ka labākajā gadījumā ir grūti saprast, kas tieši tajos redzams, bet sliktākajā, rada skatītājā pilnīgi drošu nevēlēšanos iegūt kaut ko tik neizskatīgu. Tas nav moralizēšanas dēļ, vienkārši domāju, ka daudzi pat neapzinās, ka viņi varētu vēlēties ko labāku. Un varētu arī to panākt, ja vien nedaudz piedomātu. Ir arī pozitīvi piemēri, kur autori pieiet radoši un ar cieņu pret savu darbu (piemēram, Kni virtuve) tomēr nomācoši liela daļa ir tādi, kuriem sazin kāda joda pēc šķiet svarīgi kaut ko publicēt, bet pietrūkst elementāras cieņas pret savu darbu.

Atpakaļ pie ēdieniem. Iesākumam neliels ieteikums (kā jau solījos, nekādu pamācību:-)), kas var noderēt tiem, kurus interesē dabīgs, garšīgs un pavisam vienkāršs ēdiens, neiztērējot neapdomīgi daudz naudas.

Pirms kāda laika, šķiet, pēc Jūlijas ieteikuma, pievērsām uzmanību tā saucamajam grieķu jogurtam. Šķiet, neviens no šeit pieejamajiem izstrādājumiem krīzes nomocīto Grieķiju nav redzējis, tomēr recepte ir no turienes. Mums mājās tas jau ilgāku laiku ir ieņēmis stabilu vietu ledusskapī un tiek patērēts regulāri. Pats jogurts kā tāds nav īpaši garšīgs, toties tam var piejaukt dažādus mājas ievārījumus (vasarā droši vien varēs pildījumā iekļaut arī īstas ogas) un tad tas pārspēj jebko no veikalos nopērkamā. Mēs patreiz esam izvēlējušies somu ražoto “GREKISK”, kuru sākotnēji varēja iegādāties veikalā “Prisma”, bet tagad tas ir pieejams arī RIMI, pie tam tur patreiz tam bija arī kaut kāda akcija, kurā šis 1 kg spainītis maksā zem diviem latiem. Vēl piebilde, manuprāt ļoti drosmīgs iesaiņojuma noformējums, jo mūsu ražotāji pagadām nav uzdrošinājušies noformējumam izmantot drupas un vecu tantiņu. Izskatās stilīgi un raksturo izcelsmi, pat ja nav taisnība. Toties ir stāsts.

Šķiet, šāds produkts tagad ir arī “Kāruma” sērijā, tomēr redzējis vēl neesmu un nav arī pamēģināts.