Svētdienas našķi
Janvāris 22, 2012 3 komentāri
Šovakara ēdienkartes kārumu sadaļā mūsmājās – pašu gatavotas “Cielaviņas” kūkas. Droši vien lieki piebilst, ka bija nepieklājīgi garšīgas (nemaz nerunājot par ekonomisko efektu).
Par lietām, kas ietekmē mūsu ikdienas dzīvi
Janvāris 22, 2012 3 komentāri
Šovakara ēdienkartes kārumu sadaļā mūsmājās – pašu gatavotas “Cielaviņas” kūkas. Droši vien lieki piebilst, ka bija nepieklājīgi garšīgas (nemaz nerunājot par ekonomisko efektu).
Janvāris 20, 2012 7 komentāri
Vakar (patiesības vārdā jāraksta, ka jau aizvakar, jo kultūrmasu pasākums ar Valmieras teātra apmeklējumu neļāva šo vakar nopublicēt) saņēmu pārsteigumu no TELE2. Negaidīti, bet patīkami. Cīņa par klientiem acīmredzami ir kļuvusi ļoti pamatīga. Pirms atvēršanas gan kādu brīdi bija bažas, vai tur nebūs ieslēpta kāda radioaktīva meteorīta atlūza.
Esmu LMT klients jau kopš tā dibināšanas un atceros, ka tajā laikā lietošanai noderīgs bija paliela izmēra Motorola izstrādājums, uz kura radiatora pēc 15 minūšu sarunas varēja cept olas. Toreiz tā bija vienīgā iespēja nepastarpināti sazināties ar ārvalstīm. Šobrīd situācija ir pilnīgi cita un LMT sen vairs nav vienīgais pakalpojumu piedāvātājs, tomēr līdz šim man nav bijis pamata mainīt šo iesīkstējušo ieradumu, jo LMT nosacījumi ir ļoti draudzīgi.
Tomēr man patiess prieks par jaukiem piedāvājumiem. Šis pārsteigums, kuru saņēmu, varētu sekmīgi piedalīties MAP-Antalis konkursā par labāko tiešā mārketinga materiālu (nezinu, vai gūtu panākumus arī pie LADC), jo izveidots ļoti godprātīgi: pārdomāts piedāvājums, kvalitatīvi materiāli un izpildījums, un pat kāds tūlītējs garšīgs labumiņš.
Ar šo gribējās padalīties, jo droši vien ne visi tādus saņems, bet kvalitatīvi darbi, kuru pēdējā laikā Latvijas reklāmā parādās tik maz, ir pelnījuši, lai par tiem uzzinātu. Varbūt arī citus klientus tas pamudinās pārdomāt un mēģināt veidot kaut ko klientus prom negrūdošu. Jo var gadīties, ka tas pat neizmaksā īpaši dārgāk, vienīgi prasa nedaudz vairāk cieņas pret sevi un saviem klientiem.
Janvāris 10, 2012 Komentēt
Ho-ho-ho, jau kādu brīdi gaidīta, bet vienalga pēkšņi, šonakt ir parādījusies Lightroom 4 beta versija. Prieks par uzlabojumiem, to solās būt daudz. Ne visi visiem interesanti, tomēr ir arī būtiski visiem.
Nedaudz par jaunumiem (gatavajā versijā tādu noteikti būs krietni vairāk).
Būtiski pārstrādāts Develop modulis, daudz vairāk iespēju lokālai apstrādei: ieviesta Highlight/Shadows regulēšana, baltā balansa ota krāsu temperatūras labošanai atsevišķās attēla daļās, iespēja lokalizēti veikt trokšņu mazināšanu/regulēšanu un novērst moiré efektu uc.
Tiem, kuri rūpējas par ģeogrāfiju, iespēja organizēt savus attēlus pēc uzņemšanas vietas, jo tagad izveidots pat atsevišķs modulis “Map“, ja kamera aprīkota ar GPS uztveršanu, tad to iespējams atļaut automātiski.
Otrs jaunais modulis ir “Book“ savu fotogrāmatu izveidei ar jau programmā iekļautiem vai pašu veidotiem salikuma variantiem. Tiek piedāvāta iespēja publicēt savas grāmatas Blurb (kas bija pieejams arī LR3, vienīgi ar atsevišķu spraudni), kā arī saglabāt to vienkārši kā pdf.
Tas, kas līdz šim jūtami pietrūka atšķirībā no Photoshop, ir softproof funkcija. Tagad jaunajā versijā tā beidzot ir iekļauta. Tiem, kuri drukā no Lightroom uz sava tintes printera, šī ir pilnīgi nepieciešama lieta drukājot atbildīgākus darbus.
Vēl patīkami uzlabojumi arī video sadaļā, ieskaitot to, ka ir beidzot arī kādas nebūt videokorekcijas iespējas.
Beta ir bezmaksas versija, kura darbosiem līdz martam (domājams, marta beigām), kad paredzēta pilnvērtīgas LR4 parādīšanās tirdzniecībā.
Tiem, kuri grib pamēģināt šo jau tagad, to var lejuplādēt šeit. Vienīgi gribu piebilst vienu slikto ziņu – iepriekšējie Lightroom katalogi šoreiz beta režīmā nav importējami. Tas nozīmē, ka pilnvērtīgai pārejai jāgaida gatavo programmas variantu. Bet iemēģināšanai, ja vien ir kāds brīvs gigabaits datorā, noteikti iesaku!
Gandrīz aizmirsu – vēl viens jaunums – beidzot arī Lighroom piedāvā iespēju nosūtīt attēlus arī e-pastā:)!
Decembris 31, 2011 Komentēt
Kā tas visiem pierasts gada beigās, parasti atskatāmies, kāds ir bijis aizvadītais gads, kas labs un ne tik labs noticis, kas ir paspēts, kas palicis nedarīts. Protams, arī no bērnības tik pazīstamā apņemšanās jaunai, daudz skaistākai dzīvei nākamajā gadā. Tam, tāpat kā Ziemassvētku vecītim cilvēki parasti tic tikai pavisam agrā bērnībā, tomēr tas netraucē sevi nodarbināt ar šādām tādām iecerēm.
Šis gads ir bijis neparasts. Ne tikai tādēļ, ka pirmo reizi Latvijā notika ārkārtas vēlēšanas vai tika nomainīti diktatori dažādās valstīs, ir mirušas dažādas politiskās, tehnoloģiju un kultūras leģendas, precējušies karaļi un krituši politiķi. Pavisam tepat un personīgi, domāju, katram ir savi pavisam personīgie prieki un bēdas, ceru, ka vairāk tomēr ir prieka!
Šis ir gads, kurš sākās tik balts, bet kura beigās dārzos zied rozes, atraitnītes un sniegpulksteņi un sniegu varam redzēt tikai sporta pārraidēs no slēpošanas sacensībām.. Šogad nedaudz tika ietaupīta Ziemassvētku sajūta ārpusē, bet šie tomēr ir svētki, kuri katram vai nu ir vai nav, neatkarīgi no sniega daudzuma aiz loga.
Mēģinot pārdomāt, ko gribētos paturēt no šī gada, ir skaidrs, ka tās ir sajūtas un attiecības. Labās sajūtas no gada garumā notikušā un piedzīvotā. Attiecības ar saviem mīļajiem cilvēkiem, kā arī ar šogad jauniepazītajiem.
Spilgtākie notikumi? Grūti uzreiz visu atcerēties, jo cilvēkiem mēdz piemist šāda problēma, un es pat nemēģināšu izcelties. Notikumi vienmēr apvienojas ar cilvēkiem, kuri tajā iesaistīti. Tādu šajā gadā ir bijis daudz. Gan ikdienas darbos, gan brīvākos brīžos. Darbs “PieGALDA” devis iespēju iepazīties ar jaukiem cilvēkiem gan Rīgā, gan citur Latvijā. Ar prieku atceros braucienu pie trīs brīnišķīgām dāmām uz Kuldīgu, kuras gatavoja savus īpašos ēdienus. Bet tādos gadījumos vienmēr klāt nāk pievienotā vērtība, ko sniedz šie cilvēki – viņu stāsti. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ aizsākām savu projektu “Garšīgā Latvija”, (kuram gan šajā gadā neatlika daudz laika). No vienas puses ēdieni, ēšanas un galda klāšanas tradīcijas, no otras – saimnieču un saimnieku stāsti par pieredzēto un piedzīvoto.
It kā ar darbu sakarā – “Digital Guru” dabas foto plenēri visa gada garumā. Tomēr tas noteikti ir vairāk prieks par iespēju tikties ar jaukiem cilvēkiem. Esam pabijuši dažādās Latvijas vietās, izbaudījuši īstu, kārtīgu ziemu, skaistu, nedaudz pavēlu pavasari, karstu vasaru un patīkamu rudeni.
No personīgajām atmiņām noteikti visspilgtākās atmiņas ir par pavisam neilgo sudrabkāzu ceļojumu uz Igauniju. Par to gribēju kaut kad uzrakstīt arī atsevišķi, lai padalītos arī ar citiem par jaukajām vietām un cilvēkiem, ko redzējām un satikām. Interesanta sakritība, šobrīd paralēli rakstīšanai skatos ikgadējo “Likteņa ironiju”, kas ir tikpat garšīga un baudāma kā vecs konjaks, bet Sandra pēc Haapsalu mākslas galerijā iegūtās receptes gatavo Jaungada cienastam aveņu ruleti. Arī tās pieder pie šī gada skaistajām izjūtām, jo baudot šo kūku, vienmēr atceros jaukos un atsaucīgos cilvēkus, kurus satikām Igaunijā.
Samērā reti sanāk apmeklēt kultūras pasākumus. Tomēr no redzētā ir kaut kas, ko gribu īpaši izcelt – viena no izcilākajiem ģitāristiem Al Di Meolas koncerts Latvijas Nacionālajā operā. Varētu teikt, ka notika brīnums, jo mājās runājām, ko no mūziķiem gribētos redzēt klātienē un kas šķita nereāli. Manas ātrumā nosauktās vēlēšanās bija Jesse Cook un Al Di Meola. Un nepagāja pat divas nedēļas, kad saņēmu vārda dienas dāvanu ar biļeti uz Meolas koncertu tepat Rīgā!
Varētu uzskaitīt vēl daudz ko, tomēr, ne to var aprakstīt, ne arī kādam pietiktu pacietības to lasīt:).
Tādēļ no sirds vēlu visiem veiksmīgu un laimes brīžiem piepildītu Jauno gadu! Bet mēs, lai gada aplis būtu noslēdzies, dosimies vērot karadarbību un sagaidīt Jauno gadu Jūrmalā, vietā, ar kuras fotogrāfiju sāku šo ierakstu.
Decembris 31, 2011 Komentēt
Tiem, kuri nezina, ko pasākt ar gada beigās neiztērētās naudas atliekām, varbūt ieinteresē daži pēdējā brīža piedāvājumi no dažādajiem attēlu apstrādes programmatūru piedāvājumiem. Vairāki no tiem ir kaut ko sarūpējuši savu klientu iepriecināšanai. Adobe šoreiz neskaitās, jo viņi laikam gatavojas nākamā gada jauno programmu paku piedāvāšanai. Līdzīgi arī ar onOne software, kuri pavisam nesen izlaida jauno Perfect Photo suite 6 (tomēr arī tam ir vērts pievērst uzmanību).
NIK Software piedāvā gada noslēguma 100 eiro atlaidi pilnajam programmu komplektam, kas ir visnotaļ cienījams pēc kvalitātes un lietošanas iespējām, ja arī ne pārāk lēts. Vairāk par piedāvājumu šeit.

Nozīmīgākais jaunums ir no DxO Optics Pro - jau pirms vairākām nedēļām iznākusī 7. versija. Gribēju par to pastāstīt nedaudz agrāk, bet vienīgi pēc tam, kad būšu pamēģinājis atšķirības no 6.x versijām. Diemžēl, laika trūkuma dēļ tas neizdevās, un arī tagad vēl neesmu paguvis to nopietni notestēt, jo, tieši šo pašu atšķirību dēļ, nevarēju uzreiz “pārlekt” uz jauno.
Kā zināms, tas īpašais, kas atšķir DxO no citām profesionālajām attēlu apstrādes programmām, ir ļoti rūpīgais darbs ar katras kameras+objektīva atpazīšanu un to kļūdu labošanu, ģeometrijas korekciju (daudz precīzāku, kā to dara, piemēram, Adobe programmas), trokšņu mazināšanas teicamo sniegumu un hromatiskās aberācijas automātisko labošanu. Pamatā visas šīs lietas arī balstās uz to pašu kameras un objektīva īpašību pārzināšanu, kas iegūtas šīs franču kompānijas laboratorijās testējot tūkstošiem dažādu ražotāju kameru matricu un objektīvu, un ko kā atsauci savu izstrādājumu kvalitātes izcelšanai droši izmanto tie paši ražotāji, ja izrādās, ka viņiem ir, ar ko palielīties.
Galvenais solījums no DxO jaunās programmas sakarā ir palielinātā ātrdarbība liela apjoma/skaita attēlu apstrādei, kā arī programmai kopumā. Nedaudz pamēģinot, neko būtisku nepamanīju – uz mana ne pārāk jaunā MacBook Pro joprojām šķiet, ka viss notiek traucējoši lēni (kaut pats procesēšanas ātrums tiešām ir uzlabojies), bet uz stacionārā 8-kodolu PC datora viss notika ļoti ātri jau ar sesto versiju. Šķiet, ka lielākā bremzēšanās ir ar pašas programmas ielādi, kura nav īsti atkarīga no datora jaudas – procesori ir praktiski nenoslogoti, bet programma tāpat veras ļoti lēni. Tuvākajās dienās ceru to iemēģināt to ar SSD disku, tad varēšu ziņot, kāda ir atšķirība. Pie jaunumiem varu minēt arī vēl vairāk uzlaboto asuma un objektīvu neprecizitāšu uzlabošanas funkciju (“lens softness tool“), kas balstās uz viņu laboratorijā veikto objektīvu un kameru testu rezultātiem. To tiešām ir vērts izmantot! Man ir bēdīgi, jo DxO, skatoties uz to, kas notiek tirgū, šķiet, izlēmuši atmest ar roku Olympus E-5 un nepārcensties ar atbalstīšanu (kaut arī ar Pentax iet tikpat skumji), toties Canon, Nikon un Sony lietotājiem nav jābažās, visi jaunumi tiek apgūti ātri, paralēli pievienojot arī jauno kameru + vecāku objektīvu testus. Pievienoju nelielu piemēru, kurā izmantota lens softness funkcija.

Vasaras auto ar patīkamu virsmas faktūru, īpaši neapstrādāts un neasināts, izmantoti tikai DxO automātiskie labojumi
Par citām jaunajām funkcijām uzrakstīšu vēlāk, pēc to pārbaudīšanas dabā (Sharpness mask, faktūru un krāsu “saglābšana”, kā arī saskarnes lietošanas izmaiņas). Cenas – EUR99 par Standard versiju, EUR199 par Elite versiju. Tiek, kuriem jau ir versija 6.x, atjauninājuma cena īpaši draudzīga – EUR49.00. Saite piedāvājumam šeit.
Pie viena gribu novēlēt visiem laimīgu Jauno gadu!
Piezīme. Kamēr šo rakstīju, jau izdevās pamēģināt – atvēršanās ātrums ar SSD uz iMac 27″/i7 ir jūtami ātrāks, tomēr netraucējošai 100% palielinājuma procesēšanai gribētos ko nedaudz ņiprāku.
Decembris 26, 2011 2 komentāri
Diezgan savādi – ziema atnākusi, arī Ziemassvētki, bet neviens tam netic. Tādēļ, ka pati Daba runa tam pretī. Šķiet, pieņemts, ka Ziemassvētu apsveikumiem jābūt tādiem ziemīgiem, sniegainiem, un bargajā laikā sirdi sildošiem. Tikai ne šajā gadā! Šajā gadā mēs varētu sūtīt miglainus lietus sveicienus, kas precīzāk raksturotu to, kas notiek ārā un mūsu valstī kopumā. Vai vēl ekstrēmākus, atbilstoši šodienai, kad ārā ir +10 grādu un saule spīd kā aprīļa atkušņu laikā.
Tādēļ arī mans Ziemassvētku sveiciens šoreiz bez ziemas un sniega – sausserdis, kuru pirms trīs dienām ieraudzīju ziedam dārzā Saulkrastos, pa ceļam pēc Ziemassvēku eglītes. Domāju, ka šodien pie šīs pavasara saules, tas izskatās vēl daudz košāks.
Decembris 20, 2011 6 komentāri
Tā kā pa dienu sanāca liela steiga, nepaguvu ievietot vēl vienu pirmā sniega bildīti, tomēr domāju, ka šī kaut vai dēļ attēlā redzamā objekta varonības ir pelnījusi iegūt kādu stūrīti dienasgrāmatas lappusēs. Pirms vairākām dienām blakus mājas mazdārziņā uzziedēja kliņģerīte. Jāteic, ka nevienu brīdi tā neizskatījās svaiga, šķiet, reizēm puķēm gadās piedzimt uzreiz vecām un savītušām. Tā kā šajā gada laikā tur praktiski vienmēr ir ēna, gaidīju kādus īpašākus laika apstākļus, lai to nobildētu. Izrādījās, ka tam bija jānotiek šodien. Rezultāts varētu pavilkt uz kādu divdomīgu un žēlabainu Ziemassvētku apsveikuma kartiņu.
Decembris 19, 2011 Komentēt
Prieks, kad krīt pirmais sniegs! Pirms kāda brīža vēl tā bija tikai kaut kāda neizprotama draņķība, kas gāzās lejā vēja dēļ gauži slīpi. Tagad tas jau ir SNIEGS, kas pārklāj pavisam nesasalušo zemi, kā dēļ droši vien uz neilgu laiku. Tomēr vismaz pagaidām patīkami, ja nedomā par to, ka jādodas uz ielas darba lietās.
Pirms brīža vēl dārzs izskatījās šādi (tagad, kamēr rakstu, jau viss kļūst pavisam balts):
Novembris 24, 2011 19 komentāri
Šoreiz kaut kas pozitīvāks un pavisam nesarežģīts.
Pirmkārt, saņēmu pirmo vārda dienas (kas vēl aiz kalniem) dāvanu. Ne daudz, ne maz, bet tieši to, par ko pirms dažām dienām runāju.Mājas sarunā izteicos, ka viens, no nedaudzajiem “estrādes” māksliniekiem, kura koncertu gribētu redzēt dzīvē, ir Al Di Meola. Bez kādas īpašas cerības, ka tas varētu tā vienkārši piepildīties. Izrādījās, ka visu var pierunāt, jo vakar saņēmu biļeti ne uz ko citu, kā tieši viņa koncertu, kas notiks vēl šogad, 19. decembrī Latvijas Nacionālajā Operā! Latvijā notiek arī pozitīvi brīnumi!
Otra lieta arī saistās ar tuvojošos jauno gadu. Jāsāk gatavot dāvaniņas. Viena no jau tradicionālajām lietiņām ir puķu kalendārs, kuru dāvinām saviem draugiem un sadarbības partneriem. Tas saucas “Puķes no mammas dārza“, kaut lielākā daļa ziedu ir no mūsu pašu dārza. Tāds ir paša šī projekta nosaukums, kas pieder pie mūsu iecerētā cikla “Latviskais dzīvesstils. Identitāte.“, kurā mēģinām apzināt dažādas Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem tuvas un būtiskas ikdienas lietas, tradīcijas, ieražas un nodarbes. Puķes, kā mammas tās kārto vāzēs, tikko nogrieztas dārzā vai saplūktas tuvējā pļavā. Vienkārši, nesamāksloti, bez kādiem floristu priekšrakstiem. Ēdieni, ēšanas kultūra, viesmīlība un dažādās galda klāšanas tradīcijas, kas izdzīvojušas cauri paaudzēm un ir aktuālas joprojām. Amatniecība kā izdzīvošanas un iztikas pelnīšanas veids un amatniecība kā mākslinieciskās pašizteikšanās veids. Tā droši vien kādu brīdi varētu turpināt, bet šoreiz es gribēju tikai par puķēm. Un par šo vienu kalendāru. Esmu solījis dažiem, kuri vēl nevar tos saņemt (jo drukāt, šķiet, sāksim tikai nākamajā nedēļā), ka vismaz attēlus varēs apskatīt jau iepriekš. Šis varētu būt vienkāršākais veids, lai nav jāsūta katram atsevišķi.
Katram gadam koncepcija ir atšķirīga. Šis ir jau septītais gads un šajā reizē doma bija balto krāsu. Baltas bildes baltās, caurspīdīgās vai puscauspīdīgās vāzēs, kuras mums izvēlēties laipni atļāva salona “Siena” virsvadonis Uģis Pīrs (paldies viņam par atsaucību!). Puķes, protams, ir krāsainas, tomēr kopējo noskaņu gribējās saglabāt baltu. Tādēļ arī ciparu bloki šoreiz tika veidoti krāsaini, lai atslogotu un izceltu gaišo attēlu daļu. Šeit ieskatam pirmais mēnesis ar visu kalendāra daļu.
Pārējās bildītes tikai kā bildītes, jo datora monitorā nav ērti aplūkot garus vertikālus kadrus. Jāpiebilst, ka dzīvē tie ir košāki, tā kā šeit ielādētie attēli ņemti no ofseta drukai sagatavotajiem materiāliem un zaudējuši nedaudz krāsainības. Krāsu telpai ir nozīme, tomēr varbūt, ka ne vienmēr tik ļoti būtiska.
Pārskatīju un sapratu, ka CMYK bildītes šajā vietnē tomēr izskatās blāvas. Varbūt kaut kad saņemšos nomainīt pret citām, tomēr tuvākajās dienās to nesolu.
Beigās vēl jāpiebilst, ka šo bilžu galvenā vaininiece ir Sandra Ošiņa, kuras kā jau mammas goda lieta bija šīs puķes tik skaisti sakārtot vāzēs. Tā kā stils un ziedu kompozīcijas ir viņas iztēles un roku darbs!
Novembris 24, 2011 Komentēt
Tuvojoties Ziemassvētkiem, parādās arvien vairāk dažādu izdevīgu un ne tik izdevīgu piedāvājumu. Šajā reizē par dažādajām “fīčām” attēlu apstrādei un ap to piederīgajām lietām.
Samērā daudz esmu rakstījis labus vārdus par DxO programmatūru. Kārtējais jaunums no viņiem.
Drīzumā draud parādīties jaunā DxO versija, jau septītā, kurā tiek solīts daudz jauna un noderīga, bet, galvenais, četrreiz lielāks attēlu pakešu apstrādes ātrums. Tā, šķiet, arī ir lielākā ķibele ar DxO – ātrums. Ikdienā lietoju versiju 6.5, kas, ja to darbina uz portatīvā Mac datora, rada skumjas par patērēto laiku. Tomēr (kā arī parasti rīkojos), uz normālas darbstacijas ar pietiekamu procesoru jaudu un operatīvo atmiņu, tas izskatās gana cerīgi. Ja jaunā versija padarīs šo procesu vēl ātrāku (un, iespējams, lietojamu arī uz mazjaudīgākiem datoriem!), tas būtu tikai apsveicami. Katrā ziņā tas laika ietaupījums un, galvenais, apstrādes iespējas, ko sniedz DxO, jau ir tā vērts, ka to darbplūsmā iekļauj katrs fotogrāfs, kuram ikdienā jāstrādā pat ar ne pārāk lielu attēlu daudzumu.
Šobrīd tiek piedāvāts visiem, kuri pēc 1. septembra jau nopirkuši, vai plāno iegādāties DxO 6.xx, iegūs jauno versiju bez maksas. Šobrīd pieejams viņu Ziemassvētku piedāvājums – Standard Edition – EUR 99, Elite Edition – EUR 199. Versijas (Standard vai Elite) nepieciešamība atkarīga no katra lietotās foto kameras, kuras atbilstību iespējams pārbaudīt DxO mājas lapā. Vairāk informācijas, kā arī iespēja reģistrēties jaunumiem, šeit.
Arī pārējie cīnītāji nesnauž.
NIK software izsludinājuši melnās piektdienas nedēļu no 23. līdz 30. novembrim, lai piedāvātu lētāku iespēju tikt pie pilnās viņu programmu pakas (599 eiro vietā jāmaksā tikai 499), vai arī iegūt spraudņus (kā man patīk latviskotie tulkojumi, šajā gadījumā šis būtu no plug-in) lietošanai Adobe Lightroom vai Apple Aperture programmās, kas izmaksātu tikai 249 eiro (šeit ieguvums nav tik liels, jo pilnā cena ir EUR299). No NIK piedāvājuma noderīga šķiet viņu ārkārtīgi izsmalcinātā asināšanas programma, kura nodrošina iespēju asināšanu izvēlēties ne tikai pēc intensitātes, bet arī pēc failu veida, asināmā attēla izmēra un sižeta veida un gala rezultāta produkta ([piemēram, CMYK ofsetā, JPEG internetā, izdruka no Epson printera utt.). Redzot, ka vairums attēlu, kurus skatām ikdienā, tiek asināti bez sapratnes (un līdz ar to arī sabojāti), šāds rīks varētu būt palīdzīgs profesionālāka rezultāta sasniegšanai. Tiem, kuri aizraujas ar melnbalto fotogrāfiju un nav vēl izstrādājuši savas skaidras metodes/sagataves Lightroom-ā vai Photoshop-ā, interesanta varētu šķist Silver Efex Pro.
onOne savu nesen klajā nākušo Photo Suite 6 sākuši piedāvāt arī kā atsevišķus moduļus, jo, līdzīgi, kā NIK gadījumā, nevienam nav vajadzīgs viss. Šī tad arī ir iespēja izvēlēties sev tīkamāko un iegādāties par ļoti humānu cenu. Interesantākie moduļi sajā pakā šķiet Perfect Portrait un Perfect Effects, kā arī tiem, kuri lieto tikai Lightroom, noteikti noderīgi būtu arī Perfect Layers.
Vēl ir arī Adobe piedāvājums plašajai attīstītajai pasaules daļai, bet, diemžēl, uz mūsu reģionu tas neattiecas, tādēļ likšu to mierā. Tur, šķiet, jāgaida nākamo gadu, kad varētu parādīties vairāk kā daudz jaunumu, sākot ar Lightroom 4 un beidzot ar dažādām un jaunām CS versijām.